Iedzīvotāji
Daļa no Ēģiptes iedzīvotājiem ir arābu pēcteči, kas iebruka valstī 641.gadā un iekaroja to Islamam, vai arī arābi, kas ieceļojuši, kā arī griķu, romiešu, turku pēcteči un ieceļojošie armēņi, itāļi, sīrieši un ebreji, taču lielākā daļa Ēģiptes iedzīvotāju ie tiešie seno ēģiptiešu senči. Suecas krīzas laikā, 1956.gadā, kad augošais ēģiptiešu nacionālisms “izrādija nepatiku” pret tiem, ievērojami samazinājās cittautiešu skaits. Pašlaik kopumā tas nepārsniedz 10% no visiem Ēģiptes iedzīvotājiem.
Pēc 2000. gada ANO datiem Ēģiptē ir 68’494’584 iedzīvotāju. Iedzīvotāji pārsvarā izvietojušies Nīlas piekrastē, tās deltā un Suecas kanāla reģionā. Apdzīvotās vietas vēl ir sastopamas vietās, kur ir naftas un akmeņogļu atradnes, kā arī pie oāzēm. Vidējais iedzīvotāju blīvums visā teritorijā ir apmēram 69 iedz./km2, bet reģionos, kurus pārsvarā apdzīvo, tas ir, apmēram 5% no visas teritorijas, iedzīvotāju blīvums ir 1900 iedz./km2. Tur dzīvo 99% no visiem iedzīvotājiem.
Migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits kopš astoņdesmitajiem gadiem Ēģiptē ir samazinājies no 2,5% (1980.) līdz 1.78% (2000.). Iedzīvotāju skaits ir samazinājies, jo iedzīvotāji dod priekšroku darbam citās valstīs. Pašlaik apmēram 2,5 miljoni cilvēku strādā citās valstīs. Dzimstība pašlaik sasniedz 26 cilvēkus no 1000, bet mirstība – 8 no 1000.
Vidējais vecums ir 61 gads, vīriešiem – 59, sievietēm – 63.
Gandrīz visi iedzīvotāji runā arābu valodā, kas ir oficiālā valoda valstī, angļu un franču valoda ir otrās valodas, kas ir saprotamas ļoti daudziem iedzīvotājiem.
Pateicoties reliģijai un likumiem valstī, balstoties uz to, noziedzība ir ļoti zemā līmenī, izņemot musulmaņu apbruņotos grupējumus. Uz 100000 iedzīvotājiem vidēji gadā notiek 2 slepkavības un 60 zādzības, un neviena izvarošanas gadījuma.
Liela loma Ēģiptē ieņem izglītība. Ik gadu 5,6% no valsts kases tiek piešķirti tieši izglītībai.Pašlaik valstī mācās 850000 skolēnu. Vēsturiski, izglītības iegūšana ir sākusies tiešā saskarsmē ar reliģiju, jo tieši Islams deva iespēju iegūt pamatizglītību. Augstāku izglītību varēja iegūt 970. gadā Kairā. Jau 988. gadā tur atvēra pirmo universitāti, kas pašlaik ir vecākā pasaulē. Valsts atbalsts izglītībā jūtami sākās 19. gadsimtā, kad Muhameds Ali uzcēla daudzas skolas zēniem, no kurām pirmā bija atvērta 1867. gadā, bet meitenēm – 1873. gadā. Kopš 1923. gada sākumskolas un pamatskolas izglītība ir par brīvu, un, pašlaik, tā ir obligāta bērniem no 6 – 14 gadiem. Mūsdienās valsts vidusskolas un augstākās mācību iestādes (pavisam 12) arī piedāvā mācības par velti, bet tās nav obligātas. Liekas, ka tam vajadzētu nodrošināt tautas 100% izglītošanos, bet realitātē, daudz bērni skolu apmeklē neregulāri vai vispār to nedara, jo tiem ir jāstrādā, lai apgādātu sevi un ģimenes locekļus, no tā izriet, ka no visiem iedzīvotājiem, diemžēl, 55,3% prot lasīt, no tiem 66,6% sieviešu, 43,7% vīriešu. Izglītoti cilvēki ir ļoti pieprasīti Ēģiptē.
…
