Senā Ēģiptes dzeja

Piramidu teksti. Seno ēģiptiešu literatūras pieminekļu tekstu vecums ķēniņu kapenēs uz piramīdu un tempļu sienām nav noteikti nosakāms, taču ir pazīmes, ka tie radušies ~ 4.-6. dinastiju laikos, tā tad jau apzīmētā pirmajā valsts uzplaukuma periodā. Tur ir senā apglabāšanas rituāla apraksti, maģiskas formulas un teksti, nolasāmi, lai augstajam nelaiķim viņpasaulē nebūtu tikpat drūma dzīve kā kuram katram vienkāršam mirstīgajam. Viņš tur vēlas būt dieviem līdzi, un dzejnieks tādēļ arī cenšas pēc iespējas sīkāk attēlot šo viņa jauno dzīves veidu. Ķēniņš tur vairs nav nekāds šīs pasaules aizgājējs, bet iekarotājs, saules dieva Ra ,nāves dieva Osirisa un citu līdzcensis:

Debesis ir apmākušās, zvaigznes trīc,
Viņu ieraugot Zemes dievam kauli dreb,
Jo viņš parādās apgarots, pats kā dievs,
Kas no saviem tēviem dzīvo un no savām mātēm ēd.

Viņa godība ir debesīs,
Viņa stiprums ir apvārsnī,
Kā viņa tēvam Autumam, kas to pasaulē laidis.
Bet dēls ir stiprāks nekā tēvs.


Viņš nāk kā pats šis lielais,
Sēžas ar muguru pret Zemes dievu Kebu,
Viņš ir tas, kas tiesu tur kopā ar to, kā vārds ir apslēpts.…