Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:302996
 
Evaluation:
Published: 29.01.2004.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: 4 units
References: Not used
Extract

Grieķija bija pirmā zeme Eiropā, kurā izveidojās valstis, pastāvēja augsti attīstīta kultūra, kas ir tagadējās Eiropas kultūras pamatā, izveidojās sabiedriskās attiecības, kuras ir pamatā mūsdienu demokrātijai. Seno grieķu civilizācijas idejas un tradīcijas būtiski ietekmēja visu Rietumu puslodi, tāpēc to sauc par rietumu civilizācijas šūpuli.
Grieķija atrodas Balkānu pussalas dienvidos. Rietumos pussalu apskalo Jonijas jūra, austrumos – Egejas jūra. Senās Grieķijas teritorijā ietilpa Egejas jūras salas, no kurām lielākās ir Lesba, Eiboja, Roda, Lemna, Hija, Sama un Mazāzijas pussalas rietumu piekraste. Balkāni ir kalnu zeme. Kalnu grēdas šķērso zemi visos virzienos, sadalot to atsevišķos apgabalos – Ziemeļgrieķijā, Vidusgrieķijā un Dienvidgrieķijā ( jeb Pelopenēsā ). Šos apgabalus savulaik savienoja tikai šauras kalnu takas. Dabiskie šķērsļi katrai zemei ļāva attīstīt sev raksturīgu kultūru. Ziemeļgrieķijā rietumos bija Epīra un austrumos Tesālija, kuras pa vidu šķīra Pinda kalnājs. Ziemeļgrieķiju ar Dienvidgrieķiju savienoja tikai Termopilu aiza – šaura taka gar stāvu kalna nogāzi pašā jūras krastā. Vidusgrieķijas galvenie apgabali bija Atika un Beotija. Vidusgrieķiju ar Dienvidgrieķiju jeb Peloponēsu savienoja Korintas zemesšaurums. Peloponēsas galvenie apgabali bija Lakonija, Mesēnija un Argolīda. Tālāk dienvidos jūrā atrodas lielākā Grieķijas sala - Krētas sala. Grieķijas austrumu piekraste ir izrobota, bagāta ar daudziem dažādāko lielumu līčiem, kur varēja ērti noenkuroties. Tāpēc Grieķijā jau no senseniem laikiem ir attīstīta kuģniecība.
Grieķija atrodas subtropiskajā joslā, tāpēc ziemas ir īsas, tikai divus mēnešus, bet ar lietiem un stiprām vētrām. Vasaras ir sausas, saulainas, nav tveices. Upju un ezeru ir maz un vasarās izžūst. Ūdens trūkums un akmeņainā augsne neļauj izvērsties zemkopībai, tādēļ plaukst lopkopība. Īpaši plaši audzē kazas un aitas. Dārzkopībā pārsvarā kalnu nogāzēs audzē vīnogulājus un olīvkokus.
Grieķijas kalni bija bagāti ar daudziem derīgiem izrakteņiem, no kuriem nozīmīgākie varš, sudrabs un marmors.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register