Senā kultūra un sakrālā arhitektūra

Svētās Ģimenes baznīca
Svētās Ģimenes baznīca (spāņu: Templo Expiatorio de la Sagrada Familia) ir Romas katoļu baznīca, kas atrodas Spānijas pilsētā Barselonā. Lai arī tā nav pabeigta, 1984. gadā baznīca tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Baznīca tika celta no 1882. gada par privātajiem ziedojumiem, to plānots pabeigt tikai 2026. gadā. Tas ir viena no slavenākajām ilgtermiņa būvēm. Pirmo baznīcas projektu izstrādāja arhitekts Francisko del Viljars, tomēr domstarpību dēļ ar pasūtītājiem, viņa vietā tika uzaicināts A. Gaudi, kurš izmainīja sākotnējo projektu. Pēc A. Gaudi nāves būvdarbu vadību pārņēma viņa tuvākais sekotājs D. Sugraness. Pēc Gaudi ieceres Svētās Ģimenes baznīcas stils tika balstīts uz gotikas un bizantiešu baznīcas būves tradīcijām. Viņa mērķis bija paust kristīgo ticību caur arhitektūru un ēkas skaistumu. Viņš iedvesmojās no dabas, gaismas un krāsām.
Dažādi arhitektūras elementi ir hierarhiski organizēti kristiešu simbolikā. Tādējādi ārējā baznīcas arhitektūrā, katram no tās 18 torņiem ir īpaša nozīme. Vidū Jēzum Kristum veltīts tornis un ap to ir četri torņi, kas apzīmē evaņģēlijus - grāmatas, kurās atspoguļojas Jēzus dzīve un mācība. Tornis, kas vainagojas ar zvaigznīti, ir viņa mātei Jaunavai Marijai veltīts, bet atlikušie 12 torņi simbolizē 12 apustuļus. Jēzus dzīve un mācība tiek parādīta portālos, kas atrodas uz trim fasādēm. Katra no tām ir viens no trim svarīgākajiem notikumiem Kristus dzīvē: viņa dzimšana, viņa ciešana, nāve un augšāmcelšanās. …