Vēsture bija it kā izvēlējusies Seno Romu par arēnu, uz kuras tika uzvestas un izspēlētas visas iespējamās un neiespējamās politiskās situācijas, savstarpējās indivīdu un grupējumu cīņas, kultūras uzplaukums un sabrukums, veikti grandiozi sociāli eksperimenti, gūti militāri panākumi un ciestas sakāves, novēroti cilvēka gara uzlidojumi un zemiskuma izpausmes. Roma ietvēra sevī visu – kārtību un sabrukumu, likumu un patvaļu, augstu morāli un pilnīgu amorālismu. Mūsdienās uzmanību saista ne tikai Romas varenība un lielums, bet arī tās sabrukuma process – milzīgās un varenās impērijas bojāeja.
Eiropas dienvidrietumos tālu Vidusjūrā iestiepjas Apenīnu pussala, kas atgādina pēc formas milzīgu zābaku. Mūsdienās tur atrodas Itālijas valsts. To apskalo Adrijas un Tirēnu jūras. Itālija ietver sevī arī salas, no kurām lielākā ir Sicīlijas. Ziemeļos no citām Eiropas valstīm norobežo Alpu kalni, bet gareniski visai pussalai stiepjas lēzenie Apenīnu kalni. Senajā Itālijā bija plašas un auglīgas ielejas, ūdeņiem bagātas upes. Ziemeļu apgabali atradās mērenā klimata joslā, pārējie – subtropos, līdz ar to klimats bija no mitrāka un vēsāka uz siltu un maigu. Dabas apstākļi bija piemēroti gan zemkopībai, gan lopkopībai. Seni nostāsti vēsta, ka nosaukumu “Itālija” zeme ieguvusi no grieķu kuģiniekiem, kas sākumā deva vārdu Vitalia –teļu zeme, jo pirmos ieraudzīja vietējo iedzīvotāju ganāmpulkus.
…
