Senākie naudas atradumi Latvijā ir romiešu monētas - sudraba denāriji, bronzas sesterciji, dupondiji, kvadransi. Tās šeit nonākušas galvenokārt pa t.s. dzintara ceļu, daļa - arī no Romas impērijas austrumu daļas cauri Melnās jūras piekrastes pilsētām un pa Dņepras-Daugavas ūdensceļu. Romiešu monētas Latvijā ienākušas 450 gadu ilgā laika posmā: vecākā ir Marka Agripas (21.-12.g.pr.Kr.), bet jaunākā - imperatora Valentiniāna I (364-375) laika monēta. Romiešu monētu svara attiecību aprēķinam kalpoja mārciņa. Par romiešu monētām lielākoties maksāts ar dzintaru, bet Latvijas vidusdaļas un austrumdaļas iedzīvotāji, kam sava dzintara nebija, pret monētām mainīja kažokādas, vasku, medu.
Pēc Romas impērijas sabrukuma 476. Gadā sākās t.s. Rietumeiropas monētniecības posms. Latvijas teritōrijā laiks no V gs. Līdz VIII gs. Beigām tiek dēvēts par bezmonētu periodu, tāpēc ka šajā laikā kā maksāšanas līdzekli izmantoja sudrabu. Tas ievests gan no Austrumlietuvas teritorijas un Piedņepras, gan no dienvidiem cauri Senprūsijai, gan no Skandināvijas (galvenokārt Gotlandes), arī no Ziemeļvācijas. Bezmonētu periods beidzās IX gs., kad Latvijas teritōrijā parādījās Austrumu sudraba monētas - dirhēmi. Tie ieplūda gan tieši pa Volgas-Daugavas ceļu, gan arī no rietumiem caur Gotlandi. Tādējādi arābu dirhēmi bieži vien veica visai garu apkārtceļu, virzoties līdz Bulgāras pilsētai pie Volgas, tālāk pa Volgas-Daugavas ūdensceļu uz Lādogu, tad pa Ņevu un Somu jūras līci uz Gotlandi. No turienes ar vikingu starpniecību tie nonāca Kursā un Zemgalē. Par to liecības atrodamas seno skandināvu sāgās un hronikās. Cita tirdzniecības plūsma virzījās cauri Kaukāzam un tālāk pa t.s. ceļu no varjagiem līdz grieķiem.…
