Divupe ir zeme starp divām upēm Tigru un Eifratu. Senie grieķi šo zemi nosauca par Mezopotāmiju. Divupes civilizācija nav mazāk sena kā Ēģiptes. Par Divupes kultūras zemi zināms mazāk nekā par Ēģipti, kur daudzu celtņu atliekas saglabājušās līdz šodienai. Upes Mezopotāmijā ir ne tikai valgmes devējas, bet arī zemes veidotājas. Tigra un Eifrata ar savām sanesām pamazām ir aizpildījušas Persijas līci, kas senāk bija plašāks un par 150 km tālāk iespiedās sauszemē. Abas upes, bet sevišķi Tigra, ir ļoti kaprīzas. To pali ir grūti prognozējami. Divupe bijusi arī visai pieejama ieceļotājiem un iebraucējiem. Tas kopumā atstājis iespaidu uz Divupes cilvēku raksturu un kultūras īpatnībām, tādām kā mainību, nestabilitāti un daudzveidību. Divupes galvaspilsētu nosauca par Babiloniju (tulkojumā Dievu vārti) un to pārvaldīja- Hamurapī.
Tas ir pirmās civilizācijas veidojums, kā arī rakstības ‘’šūpulis’’. Zinātnieki par vecāko uzskata šumeru valsti. Šumeri – viena no senākajām kultūras tautām. Tai aizsākums ir 3-4 gt.p.m.ē. Droši pateikt, no kurienes šumeri cēlušies, šobrīd nevar. Pētnieki apgalvo, ka Divupe nav šumeru dzimtene, bet tie ir ieradušies kā klejotāji un palikuši uz dzīvi tur un izspieduši vietējos iedzīvotājus. Divupes kultūras pamatu veidoja tieši šumeru un akadiešu sasniegumi. Tos vēlāk pārmantoja citas tautas, piemēram, asīrieši un kaldieši jeb haldeji, veidojot savas impērijas.
…