Ēģipte, kuru rietumos un austrumos no kaimiņzemēm nošķīra klinšu kalni un plaši tuksneši, bet dienvidos – Nīlas krāces, gandrīz pilnīgi bija izolēta no parējās pasaules. Ar to lielā mērā izskaidrojams ēģiptiešu kultūras savdabīgums un gausā attīstība.
Autore izvelējās darbā izpētīt šo valsti, jo tā nav līdzīga nevienai citai, tā ir brīnišķīga valsts ar savu neizskaidrojami sarežģīto kultūru, savām zināšanām. Senajā Ēģiptē cilvēki prata celt tik milzīgas piramīdas, tātad viņi labi pārzināja matemātiku. Ēģiptieši prata celt piramīdas tā, lai saulei lecot vai nolaižoties piramīdas būtu vēl skaistākas. Saulei spīdot, asās, tumšās ēnas vēl kāpināja šo celtņu formu racionālo skaidrību.
Līdz šīm brīdim neviens nevar izskaidrot, kā tika celtas milzīgas akmens būves, bez pacēlājiem, un kā cilvēki spēja apslīpēt akmeņus ar primitīviem instrumentiem. Kāpēc cilvēki tik ļoti ticēja aizkapa dzīvei?…