Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:917913
 
Author:
Evaluation:
Published: 10.09.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    1
1.  Mirušo kults    2
2.  Mistika un mīklas, kas apvij piramīdas    4
3.  Piramīdu pirmsākumi    7
4.  Piramīdu celtniecība    9
5.  Gīzas piramīdas    11
5.1.  Gīzas piramīdas kā pasaules brīnums    11
5.2.  Gīzas piramīdu sargātāja-Lielā sfinksa    15
  Secinājumi    17
  Izmantotā literatūra    18
  Pielikums    20
Extract

Senajās civilizācijās kapsēta vai kapenes bija kaut kas vairāk nekā tikai mirušo atdusas vieta – tās iezīmēja pāreju citā pasaulē, kur aizgājēji varēja baudīt pēcnāves dzīvi. Senie cilvēki cerēja, ka mirušie dos viņiem savu svētību.Daudzās kultūrās valdīja paraža mirušajiem, īpaši valdniekiem un augstmaņiem, dot līdzi kapā sadzīves priekšmetus un dārglietas, kas tiem varētu noderēt pēcnāves dzīvē. Izcilākais apbedījumu piemineklis pasaulē ir Gīzas piramīdas, kur tika novietotas faraonu mirstīgās atliekas; ēģiptieši ticēja, ka faraoni pēc nāves dosies ceļojumā pie Saules dieva.
Mēs skaidri nezinām ēģiptiešu priekšstatus par to, kā norisinājusies mirušo faraonu pēcnāves dzīve. Ēģiptiešu tekstos minēts nemateriāls gars ar nosaukumu ba, kurš pēc nāves pamet mirušā ķermeni un kura turpmākā pastāvēšana ir atkarīga no tā, cik labi ir saglabāts fiziskais ķermenis. Tas izskaidro nepieciešamību iebalzamēt un pasargāt mirstīgās atliekas.
Pēc priesteru mācības, cilvēks sastāvēja no ķermeņa, dvēseles un vēl no kaut kāda īpaša dzīvības spēka, ko ēģiptieši dēvēja par Kā. Bija ļoti svarīgi, lai pēc nāves Kā vienmēr spētu atrast savu zemes čaulu - ķermeni un vajadzīgajā brīdī tajā iemiesoties. Līdz ar Kā spēja atgriezties arī dvēsele un justies labi. Lai Kā nekādā gadījumā neapmaldītos, mūmijām virs sejas lika portretiskas maskas, turklāt kapenē ievietoja arī mirušo portretiskas statujas un ciļņus. Taču faraonam un augstmaņiem vajadzēja arī nodrošināties, lai aizkapa dzīvē tiktu saglabāta viņu bagātība: vergi, lopi, manta, ģimene. Arī bagātības un labklājības nodrošināšanai pēc nāves kalpoja māksla, kas balstījās uz ticību par attēla maģisko saistību ar attēlojamo. Tāpēc tēlnieki novietošanai kapenēs izgatavoja simtiem dažāda materiāla statuetes, kurās atveidoja kalpus, vergus, zemniekus, amatniekus un tamlīdzīgi. Turklāt, lai vairotu mirušā labklājību, mākslinieki uz kapeņu sienām darināja ciļņus un gleznojumus, kuros attēloja dažādus darba procesus un tajos nodarbinātos cilvēkus. Arī skaistākie un greznākie trauki un mēbeles, tāpat dažādas rotaslietas bija domātas ievietošanai kapenēs nevis vispārējai lietošanai.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register