Tālās austrumu valstis allaž ir vilinājušas ar savu šarmu, eksotiku un daudzveidību. Tajā skaitā arī Senā Indija. Indijas kultūra pārsteidz daudzus, un es domāju, ka mūsu tautai Indijas eksotiskā kultūra ir sevišķi vilinoša un interesanta. Galu galā latviešu kultūra no Senās Indijas kultūras tik ļoti atšķiras...
Vārds “Indija” cēlies no šīs zemes lielākās upes Indas nosaukuma. Indiešu valodā šo upi sauca par Sindhu, bet persiešiem savā laikā bijis ļoti grūti izrunāt burtu “s”, tāpēc viņi šo upi sākuši saukt par Hindu un pašu zemi sauca par Hindu valsti. Paši indieši savu zemi indieši dēvējuši dažādi:
Bharatavarša – bharatu dēlu zeme
Džambudvipa – džambu koku kontinents.
Mohendžodaro kultūra
Līdz pat 20. gs. vidum zinātnieki uzskatīja, ka Senās Indijas kultūra aizsākās, kad to iekaroja āriešu ciltis (ap 2. gt. p. m. ē.). Tomēr arheologi atrada pilsētas, kas bija celtas vēl 2000 gadus pirms āriešiem. Tās bija Mohendžodaro un Harapas pilsētas (vēlāk atrada vēl 60 citas pilsētas). No šiem izrakumiem tika konstatēts fakts, ka Indijā ir ražots tik daudz bronzas, ka tā pat ir eksportēta uz citām valstīm. Tika atrasti neskaitāmi lietišķās mākslas izstrādājumi, kas bija darināti tieši no bronzas. Šajās pilsētās bija ideālas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Pilsētā atradās daudzas ievērojamas celtnes - lielā pirts ar baseinu, kur domājams notikuši dažādi rituāli; noliktavas; iespējams skola; klēts; virtuves. Mājas tajā laikā cēla no apdedzinātiem ķieģeļiem, bet tām nebija logu. Toties ventilācijas sistēmas bija ļoti pārdomātas un attīstītas. Māju iekšpuses bija plašas. Īpaši interesantas bija vannas istabas; vannas gatavoja no ķieģeļiem, tīro ūdeni piegādāja pa caurulēm, bet netīrais tika izvadīts ārpus pilsētas.…
