SFINKSAS NOSLĒPUMS
Sfinksa sākotnēji bija tikai augsta klints, kas cēlās pār apkārtējo kaļķakmens plakankalni. Kādā vēstures brīdī klintī tika iecirsta galva — iespējams, lauvas galva. Vēlāk tika nolemts izveidot arī lauvas ķermeni, un Sfinksas apkārtnē tika izcirsti 203 tonnas smagi bloki - mēs to zinām tāpēc, ka šādi bloki tika izmantoti tempļa celtniecībā iepretī Sfinksai. Bet mēs nezinām, kāpēc celtnieki izvēlējās tik smagus un milzīgus bluķus, ja viņi varēja tos izkalt arī mērenā lielumā. Mēs arī nezinām, kā viņi spēja tos izkustināt. Kad 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Gīzu apmeklēja ēģiptologs R. A. Švalers de Lubics, viņš nekavējoties paziņoja, ka Sfinksa bijusi pakļauta ūdens, nevis vēja iedarbībai. Švalers izteica domu, ka Sfinksu savulaik ir apņēmis jūras ūdens un tā sākotnēji ir atradusies okeānā. Viņš arī pieļāva varbūtību, ka Sfinksa ir veidota daudz senāk par 2500. gadu p.m.ē.Šobrīd valdošais pieņēmums, ka Ēģiptes civilizācija sākusi veidoties ap 3000. gadu p.m.ē., liek domāt, ka ēģiptiešu komplicētā zinātne, matemātika un celtniecības prasme ir attīstījusies tikai nepilnu 500 gadu laikā, turpretim eiropiešiem bija nepieciešams trīsreiz ilgāks laiks, lai apgūtu katedrāļu celtniecības mākslu. Švalers izteica pieņēmumu, ka ēģiptiešu zināšanas bija nevis jaunas kultūras attīstības rezultāts, bet gan daudz senākas civilizācijas, iespējams, Platona Atlantīdas, mantojums.…