Sengrieķu arhitektūras pieminekļi: doriskā un joniskā ordera salīdzinājums

Arhaikas posmā (7.- 6. gs. P.m.ē.)grieķu kultūras attīstība norisa ļoti strauji. Šai laikā galīgi izveidojās grieķu pilsētvalstis – polisas, kurās nostiprinājās vergturu sabiedriskā iekārta. Niknā cīņa, kas izvērsās starp dēmosu (sabiedrības brīvajiem locekļiem – zemkopjiem, amatniekiem, tirgotājiem) un cilšu aristokrātiju, noveda piee tā, ka nodibinājās vergturu demokrātija.
Arhaikas posmā sāka attīstīties dzeja, literatūra, teātra māksla, aizsākās filozofiska doma.Par galveno sabiedrisko celtni pilsētā kļuva templis. Tas bija dievu mājoklis un reizē pilsētas sabiedriskās dzīves centrs.
Templī glabājās sabiedriskā kase un pilsētas dārgumi, tempļa priekšā notika sanāksmes un svētki. Templi cēla pilsētas centrā, parasti tās augstākajā vietā – akropolē, un tas pilsētas apbūvē ieņēma dominējošo vietu. Templis pacēlās uz trīspakāpju platformas ar ieeju no austrumiem. Celtni sedza divslīpju jumts, darināts no keramikas vai marmora dakstiņiem. Logu grieķu templī nebija, telpu izgaismoja vienīgi caur durvīm. Tikai ļoti lielos tempļos atstāja segumā atveri gaismas ieplūšanai. Arhaikas posmā tempļi nebija nelieli. Kolonnas dalīja iekštelpu trīs joslās jeb jomos. Vidusjoma dziļumā, iepretīm ieejas durvīm, bija novietota kāda dieva statuja. Altāris upurēšanai atradās laukumā tempļa priekšā.
Arhaikas posmā, pamazām pārejot uz akmens celtniecību, izveidojās arī galvenie grieķu tempļa tipi: antu templis, prostils, amfoprostils, peripters un dipters.…