Pirmoreiz cilvēces vēsturē mēģinājumi risināt problēmas nevis reliģiski un mitoloģiski (kā Austrumu filozofijā), bet filozofiski aizsākās Senajā Grieķijā – vairāk kā pirms 2300 gadiem.
Senie grieķi ir bijuši lieli optimisti un dzīves atzinēji, un tomēr tie paši grieķi parādījuši mākslā neaizmirstamas un satricinošas cilvēku likteņu traģēdijas, ir atseguši cilvēka dvēselē kaislību, neprāta, un ļaunuma bezdibeņus, izmisuma kliedzienus, sāpes un ciešanas. Ļoti bieži sengrieķu dzīves gudrībās ieskanas dziļi izjusta traģisma un pat pesimisma apdvestas atziņas.
Sengrieķi vadījās pēc pārliecības, ka cilvēku dzīvi un gaitas noteic visvarenais liktenis, kas ir akls un spēcīgāks pat par dieviem- velti ar to cīnīties- tāda ir sengrieķu traģēdiju pamatdoma.
Un tomēr mērs, harmonija un saprāts ir vadošās idejas sengrieķu dzīves gudrībās, tādēļ cilvēkam, lai sasniegtu laimi, jādzīvo saskaņā ar visas pasaules likumiem un prātu, jādzīvo harmoniski, jāievēro mērs un samērs, jo tas, kas novēršas no pasaules prāta, top nelaimīgs un ļauns.
Cilvēkam ir jāizprot kosmiskā likumība un tai jāpakļaujas, citādi nevar glābties no dzīves ļaunuma, tāpēc gudrība ir galvenais tikums grieķu filozofijā. “Tikums ir harmonija”. Šo Pitagora domu var atrast daudzu lielāko sengrieķu filozofu dzīves gudrībā.
Septiņi grieķu gudrie par cilvēka dzīvi
Tā grieķi bija apzīmējuši dažus savus likumdevējus un sabiedriskos darbiniekus, kas bija kļuvuši slaveni ar savām īsajām, bet kodolīgajām atziņām par cilvēka dzīvi. Es neminēšu šos vārdus, jo cilvēkam, kurš vāji orientējas filozofijā, tie būs tikai vieni no daudzajiem, bet neko neizsakošajiem vārdiem, bet labāk nosaukšu dažas no šīm atziņām:
Neko par daudz!
Esi lēnprātīgs pret saviem apakšniekiem!
Kad būsi iemācījies paklausīt, pratīsi arī pavēlēt!
Pašsavaldīšanās trūkums ir kaitīgs.
Mīlestību, kādu izrādīsi pret vecākiem, sagaidi vecumā pats no saviem bērniem.
Grūti ir būt labam.
Par saviem nodomiem daudz nerunā: ja tev neizdosies, tevi izsmies.…