Sengrieķu filosofi

Jau 350000 gadu pa zemes virsu ir staigājis cilvēks, kas no dzīvnieciskas būtnes ir pārtapis par attapīgu, kulturālu būtni. Šī būtne ne vien ēd, dzer, vairojas guļ vai strādā, bet domā un cenšas izpaust sevi un savu dzīvi.
Senā Grieķija ir pirnā vieta uz šīs Zemeslodes, kur esamības problēma tiek skaidrota - jēdzieniski, sistemātiski un zinātniski paskaidrota. Tas vis tiek darīts ar tādu nopietnību un tādu pirmatnēju svarīgumu un nežēlīgu konkurenci, ka viņu atstātās dzīves gudrības var noderēt mūsdienu cilvēkam, šajā samudžinātajā pasaulē.
Vārdu “ filozofija “ veido divi vārdi PHILA – mīlestība SOFA – gudrība. Leģenda vēsta, ka šadā nozīmē filozofiju sācis lietot Pitagors, lai apzīmētu īpašu pozīciju attiecībā pret īstenību. Agrīnā filozofija radās Grieķijas koloniālajos robežkanjonos – Mazāzijā un Itālijas dienvidaļā. Atšķirīgās ticības atspoguļo sociālās un politiskās pārmaiņas polisās. Šai periodā izbeidzās dižciltīgo kundzība, radās agrīnās tirānijas un zemkopību sāka izspiest tirdzniecība un amatniecība, kā arī notika pāreja no naturālās uz naudas saimniecību. Tirāniju pauda lauku dižciltīgo vairākums, lauksaimniecības priekštats, mēģinot ierobežot to iedzīvotāju tiesības runāt , kas nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. Filozofija turpretīm daļēji bija saistīta ar demokratijas tendencēm (daudzi filozofi nāca no aristokrātu vidus), kas saudzēja tradicionālo dzīves formu. …