Ir dzirdēts, ka filosofiju nevar iemācīties kā citus priekšmetus. Iemācītas atbildes nekad nebūs patiesas, jo filosofijas saprašana ir dziļi intīms, personīgs process.Katram pašam jāmeklē filosofiskas atbildes, nevis jāatkārto tas, ko saka citi. Taču viena no filosofijas nozīmīgākajām īpatnībām ir tā, ka pagātne vienmēr ir klātesoša. Filosofija ir veids, kā iekļauties mūžīgā tagadnē. Pagātnes domātāji mūs uzrunā tā, it kā paši būtu mums līdzās.
Mūs šķir dažādas kultūras ievirzes, izteikšanās veidi, tradīcijas...
Filosofi neuzskata, ka visu zina. Gluži pretēji – 5.gs. p.Kr. teicis sengrieķu filosofs Sokrats: ”Zinu, ka nezinu, bet citi nezina pat to.” Sokrats neaizstāv muļķību un slinkumu.
Gudrībai ir ļoti augsti kritēriji, tāpēc tā praktiski nav sasniedzama. Filosofam ir dota nevis pati gudrība, bet gan ceļš uz to. Šis ceļš ir gudrības mīlestība.
Gudrības mīlestība liek meklēt nezināmo. Filosofijas ceļš ir no nezināšanas uz apskaidrību, un šim ceļam nepienāks gals, kamēr vien pastāv cilvēce un kultūra.
Filosofija sākas ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem. Uzdot jautājumu nozīmē lauzties ārā no nezināšanas un sākt saprast, par ko tiek jautāts.
Filosofijā ir jāpiedalās ar savu personību, ar domāšanu, dzīves pieredzi. Filosofija nav monologs, bet gan dialogs, saruna ar sevi un citiem, skolotāja- vārda visplašākajā nozīmē kā gudrības nesēja-uzklausīšana un patstāvīgas atbildes meklēšana. Filosofijas doma vienmēr topoša.
Senā filosofija ir sākums mūsu laikmetam, kas tiek dēvēts par atomlaikmetu. Apgūstot filosofiju, mēs mācamies ieraudzīt eiropeiskās kultūras saknes. Heidegers pievērš uzmanību tam, ka filosofija, kas piedzima senajā Grieķijā ,nosaka ne tikai mūsu domāšanas veidu un vēstures virzību, bet arī veidu, kā mēs uzdodam jautājumus. Senajā Grieķijā filosofi neapstājās pie vienkāršām atbildēm. Sokrats,Platons un Aristotelis bija tie ģeniālie domātāji, kuri attīstīja Eiropai raksturīgo jautāšanas formu. Tika uzdoti ļoti sarežģīti jautājumi-kas ir skaistais,kas ir izziņa, kas ir daba, kas ir kustība. Heidegers raksta, ka sengrieķu filosofi mums iemācījuši domāt un atbildēt uz jautājumu- kas? Pat ja mēs neinteresējamies par filosofiju, mēs taču katru dienu jautājam- kas tas ir? Pats jautājuma veids, kādā tas ir uzdots, jau ir domāšanas ceļš.
…
