1. Pirmskāzu laiks – precību laiks
Kad cilvēks sasniedz pilnbrieda vecumu (15-18 gadus), pastiprinās otrās pusītes meklēšana. Šis laiks pārdzīvojuma ziņā ir pats skaistākais mūžā, jo jaunās dvēseles uzzied un meklē, ar ko dalīties savā jaunības skaistumā, spēkā un vienreizībā. Tas ir laiks, kas var ilgt vairākus mēnešus, pat vairākus gadus. Tas ir laiks, kas atstājis savas pēdas mūzikā, dzejā, prozā un vēl citos mākslas darbos.
Šo laiku latviešu tautas ieražās dēvēja par precību laiku. Precību laikā notiek līgavas lūkošana, bildināšana un derības.
Katrs precību un kāzu izdarību solis apvijās ar dziesmām. Precību dziesmas galvenokārt ir jauniešu dziesmas, kuras saistītas ar pretējo dzimumu attiecībām. Tajās atspoguļojas mīlestība, sievas vai vīra izraudzīšanās, atraidījums u.c. motīvi. Puiši savas līgavas visbiežāk nolūko tirgū, krogā, baznīcā, kopīgos svētkos vai arī ģimenes godos. Precību personāžs atšķirībā no vedību personāža nav liels – precinieki (precinieks, vietraudži) un tautu meita ar saviem ģimenes locekļiem. Melodija ir liriska un plaša, bet precību dziesmas ir mīlas dziesmas, kuras pauž dziļas un siltas jūtas. Melodijas bieži sacerētas mažorā, kas vispār pieder jaunajiem laikiem, taču dziesmu tekstos spēcīgi atspoguļojas senas tautas dzīves tradīcijas.
Lūkošanās parasti notiek pavasarī un vasarā. Precību laikā meitas cenšas rotāties, izcelt savas labākās īpašības, rādīt savu čaklumu. Tautu dēls pirms braukšanas precībās arī rūpīgi gatavojas – audzina kumeļu, kaldina kamanas, apkaļ kumeļu tērauda pakaviem un pērk greznus iemauktus. Pats puisis rotājas ar jostu, kurai ir mirdzoši ziediņi, un ar caunu cepurīti. Aktīvā loma precībās ir puisim, bet pasīvā pieder meitai. Lūkojoties pēc līgavas, puisis parasti izvēlas savu turpmāko dzīves biedreni no sev līdzīgās sabiedriskās kārtas ļaudīm, taču reizēm arī ir izņēmumi, kad puisis apņem bagātāku meitu vai arī tieši otrādi – nabadzīgu. Vēl puisis lūkojas uz meitas tikumu un padomu. Puišiem nepatīk lepnās, vīzdegunīgās, sliktās, kaut arī skaistās. Meitas puišus izvēlas pēc strādīguma, krietna tikuma, gādīguma, jo vēlas, lai viņš būtu arī labs tēvs bērniem. Abi pretējie dzimumi nelabprāt prec atraitņus, atraitnes un vecpuišus, vecmeitas.
Kad puisis nodomājis apņemt sievu, viņš savu nodomu paziņo visai apkārtnei. Līgavu viņš lūko viens vai arī kopā ar vecāko brāli vai krusttēvu. Līgavu lūkotāji parasti maskējas. Tie uzdodas par ceļavīriem, lai varētu novērot kā saņem un baro viņa kumeļu. Ar meitas piekrišanu nepietiek, jo galvenie lēmēji ir māte un vecākais brālis. Reizēm meitas lūkošanā parādās arī starpnieki. Starpnieku uzdevums ir noskatīt meitas čaklumu, tikumu, mājas turību un vēl parādīt tautieti labā gaismā. Precību starpniekiem bija izveicīga valoda, viņi bija attapīgi un labi pazina cilvēkus. Parasti šajā statusā tika ieceltas pavecākas sievietes, reizēm arī puiša māte. (1., 55. – 60.)
…
