Maiji iespējams ir viena no viss labāk zināmajām klasiskajām civilizācijām. Attīstoties uz pārmantotiem izgudrojumiem un idejām no agrākām civilizācijām, maiji izgudroja astronomiju, kalendāro sistēmu un hieroglifu rakstību. Maiji ir viena no senākajām Centrālās Amerikas civilizācijām, kas atstājusi ievērojamu ietekmi uz nākamajām civilizācijām. Maijus mūsdienās ievēro ar saviem sasniegumiem dažādās zinātņu nozarēs, arhitektūrā, mākslā un it īpaši astronautikā. Maijiem bija diezgan sarežģīti ģeogrāfiskie apstākļi - ilgās lietavas, kas mijās ar pusgada grūti paciešamiem sausuma periodiem, dedzinošā saule, stāvie kalni.
Maiju pirmsākumi ir meklējami ap 2600 gadu p.m.ē. Ziemeļu Belizē jau 1500 p.m.ē tiek celti pirmātnējie ceremoniālie centri, piemēram, Cuello (1500-900 p.m.ē) un Lamani (1500 p.m.ē. – 600 m.ē. ) Lamani vēl ir apdzīvota pat mūsdienās. Daudzas no sākotnējām zināšanām maiji aizguva no agrākajām civilizācijām – no olmekiem (1200-600 p.m.ē.) un no izapiem (350 p.m.ē – 250 m.ē.). Laika gaitā iegūtās zināšanas tika pilnveidotas un papildinātas.
Maijus uzskata par senās olmeku civilizācijas mantiniekiem. Iespējams, ka olmeki nelielos koka kuģos Amerikā bija ieradušies no Āfrikas kontinenta. Olmeki ir cēluši piramīdas, pratuši no koka šķiedrām izgatavot papīru un lietojuši hieroglifiskās zīmes rakstībā. Olmekiem ir bijusi dievība cilvēka – jaguāra izskatā.
Taču vēl "Tautas grāmatā", "Cilam Belam grāmatā" un "Kakčikuela grāmatā" teikts, ka maiji nākuši no četrām debespusēm, viņu izcelšanās ir kosmiska rakstura, un pats apzīmējums "maiji" ir arhepitisks, tas ir kods. Maiji tiek raksturoti kā starpdimensiju ceļotāji.…
