SATURS
Ievads.............................................................................................................................2
1. Sensomotorās spējas attīstības īpatnības agrā bērnībā...............................................4
1.1. Sajūtu un uztveres attīstība......................................................................................8
1.2. Dzirdes, redzes un taustes sajūtas..........................................................................10
1.3. Kustību attīstība.....................................................................................................13
2. Rotaļa kā priekšnosacījums bērna sensomotorai attīstībai.......................................15
2.1.Rotaļu iedalījums....................................................................................................17
2.2.Bērna sensorā darbība - izziņas procesu veicinātāja..............................................19
3. Ģimene – bērna sensomotorās attīstības veicinātāja................................................23
Secinājumi....................................................................................................................26
Izmantotā literatūra ......................................................................................................28
Pielikums......................................................................................................................29
Bērnam ir patīkami redzēt pieaugušā sejas izteiksmē jauku smaidu, dzirdēt mīļus vārdus un kopā apgūt dažādas prasmes. Zināšanas, prasmes un iemaņas nevar nodot gatavā veidā runas saskarsmē, bērns tās var apgūt tikai aktīvi darbojoties, tā vingrinot un attīstot sensorās sajūtas un uzkrāj priekšmetu kvantitatīvo daudzumu. Bērnam ir jāveido ,,ES” apziņa, kas balstās uz savas rīcības, darbības, vēlmju, un savu spēju izpausmi aktīvā darbībā. Bērns spēlējas, materiāli rosina viņu izmēģināt un pārbaudīt ar konkrētām darbībām un darbības paņēmieniem. Caur praktisku darbošanos bērns attīsta savus sensoros procesus – ar redzes palīdzību bērns ierauga dažādos priekšmetus, ar dzirdes palīdzību saklausa dažādas skaņas, ar taustes palīdzību sajūt priekšmeta īpašības. Aktīvā darbībā apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas ir apzinātas, nav mehāniski iemācītas. Rotaļās viņš ir mazais pētnieks, kurās viņš mācās bērt, vērt, ielikt, iekāpt un apgūst daudzas citas prasmes. Bērns mācās bez piepūles, pats to neapzinoties. Rotaļa dod ne tikai prieku, bet arī iespēju izmantot savu ķermeni un maņu orgānus. Bērns darbības apgūst pakāpeniski un cenšas tos izpētīt.
J. A. STUDENTS saka, ka ,,bērna darbs ir rotaļas, tamdēļ šīs bērnu darbības nav jāierobežo, bet jāsekmē. Sakarā ar ķermeņa kustībām un daudzpusīgo darbību, ko prasa rotaļas, bērna garīgā pasaule kļūst bagātāka un ķermenis veiklāks.’’( 16; 75.lpp.) Viņu ļoti nodarbina sava ķermeņa atklāšana, vēro, kā citi pārvietojas un darbojas ar priekšmetiem. MOTORĀ attīstība ļauj bērniem izdarīt jaunus vingrinājumus, viņi mācās labāk pārvaldīt kustības, kā arī atdarina darbības, kuras viņš redz ap sevi. Rotaļājoties bērns iesaista visus sajūtu orgānus, ar kuru palīdzību iepazīst dažādus priekšmetus un sāk izprast to pielietojumu.
Bērni atrodas ciešā saskarsmē viens ar otru un ar pieaugušo. Emocionālā saskarsme ar pieaugušajiem izveidojas agri, jo bērns reaģē uz valodu, skatienu, uzvedību un uz apkārtējiem cilvēkiem. Rotaļa ir sabiedrisko attiecību pirmā skola. Tieši rotaļās bērni sper pirmos soļus kolektīva veidošanā, nodibina savstarpējas attiecības ar vienaudžiem. Pieaugušais ir paraugs, viņš māca bērnus rotaļāties, netraucēt citiem, kā arī vērot citu bērnu rotaļas, rosina pašapkalpošanās, sadzīves un saimnieciskā darbā.
SEMNSORĀS spējas pieaugušais attīsta organizējot didaktiskās rotaļas, lai caur tām bērns apgūtu dažādas iemaņas un prasmes, taču tā paliek rotaļa. Didaktiskā rotaļa bērnu attīstībā tiek vērtēta ļoti augsti, piekrītu, ka rotaļa ir bērnības pavadone, bērna galvenais darbības veids, kas rosina darboties un pētīt. Didaktiskās rotaļas padara apmācību saistošāku, emocionālāku, rada priekšnoteikumus zināšanu, prasmju un iemaņu dziļākai apguvei. Tas īpaši palīdz apgūt sensoros un motoros procesus, uztveres procesus saistīt ar darbību un vārdu. Svarīga nozīme ir arī vingrinājumiem ar didaktiskajiem materiāliem un sīku priekšmetu komplektiem, saliekamām koka rotaļlietām, arī citu citā ieliekamām rotaļlietām un citām spēlēm. Šie vingrinājumi, kas balstās uz ikviena bērna praktisku darbību ar didaktisko rotaļlietu un materiālu daļām (izjaukt un salikt no daļām veselu priekšmeta attēlu u.c.), dod iespēju pilnveidot bērna sensoro pieredzi un ir noderīgi, nostiprinot priekšstatus par priekšmetu formu, lielumu un krāsu.
Bērniem jārada iespaids uz apkārtējo lietu vidi, kurā ir iespēja rotaļāties un attīstīt sensorās sajūtas – redzi, dzirdi, tausti un kustības. Kopā ar pieaugušo bērns apgūst darbības paņēmienus, lai sekmētu priekšmetu uztveri, mācās salīdzināt un saskatīt priekšmeta spilgtākās pazīmes, kā arī pilnveidot maņu orgānus un stimulēt to attīstību. Sensorie procesi ir cieši saistīti ar sajūtu orgānu darbību. Priekšmetus vieglāk uztvert, aplūkojot, kuri iedarbojas uz redzi, taustot sajūtam, vai tas ir ciets vai mīksts, skaņas, kuras rada kāds priekšmets, uztveram ar dzirdi. Tas ir pamats bērna personības un izziņas sfēras attīstības veicināšanai. Rotaļa ir darbība, kas sabiedrībā izpilda noteiktas funkcijas – apgūto pieredzi nodod no vienas paaudzes otrai.
Ģimenes dzīvesveids, vecāku attiecības ar bērniem, savstarpējās attiecības, uzvedība ietekmē bērna attieksmes, uzvedību, zināšanas, prasmes, arī veselību. (I, PUŠKAREVS, 13; 21.lpp.) Bērns visas dzīves laikā uzkrāj sensorisko pieredzi darbojoties ar daudzveidīgiem materiāliem, kuras laikā bagātinās viņa pasaules izjūta, kas saistītas ar apkārtējās dzīves parādību uztveri, kuras rezultātā rodas intereses un vajadzības.
DARBA MĒRĶIS. Teorētiski izzināt dažādu autoru atziņas par rotaļas nozīmi bērna sensomotoro spēju veicināšanā agrā bērnībā.
Uzdevumi. 1. Raksturot bērna attīstības īpatnības agrā bērnībā.
2. Izzināt rotaļu kā priekšnosacījumu sensorai attīstībai.
3. Izvērtēt ģimene lomu bērna sensomotorās attīstības veicināšanā.
Pētījuma metodes. Literatūras analīze.
