Septiņi pasaules brīnumi

Koloss tika celts, kā ziedojums Rodas salas aizbildnim, saules dievam Hēlijam pateicībā par pilsētas izglābšanu no aplenkuma, ko 305 gadā p.m.ē. vadīja Sīrijas valdnieks Dēmetrijs Poliorkeds (tulk .- pilsētas aplencējs), teču Rodā viņu gaidīja sakāve. Bēgot no salas, Dentrijs pameta kara tehniku, un rodieši to nekavējoties pārdeva, lai finansētu kolosa celtniecību.
Projekta realizācija tika uzticēta tēlniekam Haretam. Viņa veidotās statujas galvu, iespējams, rotāja liesmojošu staru vainags un brīvi krītošas, it kā vējā plīvojušas matu cirtas – Saules dievam raksturīgas iezīmes. Darbs pie kolosa sākās 294 g. p.m.ē. Vispirms tika veidotas statujas pēdas – tās tika atlietas un pēc tam novietotas uz balta marmora pamatnes. Nākamais posms bija kāju lejasdaļa, kas atkal tika rūpīgi sagatavota, atliet veidnēs un pēc tam pievienota pēdām. Šādi koloss posmu pa posmam pacēlās arvien augstāk. Vidū tas bija tukšs : to saturēja dzelzs karkass ar horizontāliem šķēršļiem, bet par atsvariem kalpoja akmens bloki.
Tā kā kolosa celtniecība noritēja virzībā no apakša uz augšu, tam apkārt tika celts zemes uzbērums jeb platforma, uz kuras mākslinieki varēja atliet un veidot nākamās statujas detaļas.
Statujas izgatavošanai bija nepieciešams tik daudz bronzas, ka, iespējams, tika patērēti visi salinieku bronzas esošie vara un alvas krājumi, taču Roda bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, tāpēc trūkstošās izejvielas varēja atvest pa jūru.
Tā augstums bija 33 m, krūšu platums 18,5 m, padušu garums 6,2 m, augšstilbs 3,5 m, bet potīte 1,5 m.

…