Sērskābe

H2SO4 – stipra divbāziska skābe. Parastos apstākļos bez krāsas, smags, viskozs šķidrums; blīvums 1830,5 kg/ m3. Sērskābe ir higroskopiska viela, kas jaucas ar H2O jebkurā attiecībā, izdalot daudz siltuma ( tāpēc sērskābe jālej ūdenī, nevis otrādāk ). Ar H2O veido hidrātus un azeotropu maisījumus ( 98,3% sērskābes un 1,7% ūdens, vārīš. temperatūra
336,5 0C). Koncentrāts nedisociē jonos, nevada elektrisku strāvu, ir stipra oksidētāja, pati reducējas par SO2, S vai H2S; oksidē mazaktīvus metālus, izņemot Au un Pt grupas metālus, bet neiedarbojas uz Al, Cu, Fe ( tos pasivē ), bromīdus un jodīdus oksidē par brīviem halogēniem, pārogļo ogļhidrātus, karsēta aizvieto vājākās skābes ( HCl, HF, HNO3) to sāļos. Sērskābes koncentrāts izraisa ādas apdegumu, tās tvaiki – elpošanas ceļu un plaušu iekaisumu. Atšķaidīta sērskābe disociē jonus, vada elektrisko strāvu, reaģē ar daudziem metāliem, rodas sulfāti, izdalās H2 vai SO2.…