Sienu apdarei jāatbilst sekojošām prasībām: tai jābūt mērķtiecīgai, ekonomiskai un arī izskatīgai.
Atkarībā no mūsū prasībām pret sienu apdari to var iedalīt vairākās grupās. Pirmkārt, apdarēs, kuras kalpo, lai aizsargātu virsmu pret kaitīgiem apstākļiem un iedarbību (mehānisku, fizikāli ķīmisku, bioloģisku), un kuru uzdevums ir paaugstināt izturību un tādējādi pagarināt virsmas mūžu. Otrkārt, apdarēs, kas pasargā virsmu pret mitrumu un ūdēni, pret aukstumu vai arī otrādi- pret siltumu un pret troksni. Treškārt, speciāls sienu apdares veids ir jaunas, progresīvas tehnoloģijas, kas paātrina ēku nodošanu ekspluatācijā. Īpašu vietu ieņem sienu apdarināšana estētiskā nolūkā.
2.Iekšējā un ārējā apdare.
2.1. Āra apdare.
Ārpusē esoša ēkas daļa – fasāde – ir pakļauta dažādu laika apstākļu iedarbībai (1.att.), kuri atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma var būt ļoti atšķirīgi (dienvidos – saule; ziemeļos – lietus; aukstumā – sals, sniegs; piekrastē – vējš). Tāpēc vajadzētu orientēties uz apdares veidiem atbilstoši ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Taču, lai nerastos pārprātumi, šos materiālus vajag pielāgot pamatņu materiāliem, uz kuriem apdares materiālus ir jāpiestiprina.
Ēku fasādes kā ārējā daļa veido ēkas kopiespaidu. Lielākajā daļā gadījumu ēku fasādes viedotas no apmesta mūra. Tomēr izplatītas ir arī apmestas izolētas fasādes, izolētas fasādes ar apšuvumu no fibrolīta vai koksnes plātnēm, kā arī pildrežģa fasādes. Ēkas ārējai apdarei nav tikai dekoratīva funkcija: vispirms tai mūris ir jāpasargā no nokrišņiem un tātad no mitruma iesūkšanās , siltuma zudumiem un beidzot – no sabrukšanas. Fasāžu bojāšanos vēl pastiprina izplūdes gāzes no rūpniecības māju dūmeņiem un satiksmes līdzekļiem, galvenokārt to radītie skābi saturošie nokrišņi. No zemes augšā kāpjošs gruntsūdens mitrums nav tikai nepatikams dzīvojamām telpām, bet tas sala un saļu iedarbībā var radīt nopietnus apmetuma un mūra bojājumus. Fasāžu apdares papildu funkcija – siltumizolācijas slāņa funkcija.…
