Sieviešu tēlu daudzveidība Noras Ikstenas romānā "Dzīves stāsti"

Nora Ikstena savā stāstu krājumā „Dzīves stāsti ” ir atveidojusi dažādas sievietes, kas atšķiras gan ar savām emociju izpausmēm, gan ar raksturiem, gan ar materiālo stāvokli, gan arī ar vecumu.
Mia
Mia ir sieviete, kas dzīvo savā lauku mājā kopā ar tēvu un māti. Viņa palīdz vecākiem mājas darbos, sniedz savu atbalstu gan grūtos brīžos, gan arī palīdzīgu roku darbos.
Pati rakstniece šo sievietes tēlu raksturo kā darbīgu cilvēku.
„Mia ir askētisks koka kolonnā iebūvēts pulkstenis. Ar nedaudziem dziļiem kokgriezumiem, bez rožainiem amoriem, kas to sargā, vai daiļām porcelāna dāmām, kas vecākos laikos mēdza laiski sēdēt uz greznu pulksteņu malām. Mia tikšķ. ” [1;12]
Ar saviem darbiem Mia parāda savu būtību. Viņa jau no bērnības ir ļoti strādīga. Bērnība atspoguļojas arī viņas dzīvē. Bērnībā iegūtās iemaņas, viņa izmanto dzīvē, esot pieaugusi sieviete. Viņa nebaidās stāties grūtību priekšā un cīnīties par taisnību.
Kā jebkura sieviete, arī Mia rūpējās par savu veselību. Jo sievietes organisms ir mātes organisms, kurš ir jāsaudzē. Jāsaudzē, lai veidotu ģimenes dzīvi nākotnē.
„Mia jūt kona vēsumu. Sievietes nedrīkst sēdēt uz aukstiem akmeņiem, uz klona, uz betona trepēm. Sievietēm jāsargājas.” [1;11]
Māte, kas ir vistuvākais cilvēks Mias dzīvē, nokļūst slimnīcā, kas satrauc, un liek aizdomāties par savu attieksmi arī Mijai. Viņa ļoti pārdzīvo par mātes veselības stāvokli, tādēļ regulāri apciemo māti slimnīcā.
Bija notikuši dažādi negadījumi. Jau bērnībā Mia ļoti pārdzīvo par katru nieku, tādēļ pieaugot Mias raksturs kļūst arvien stiprāks un drosmīgāks. Bērnībā Mia tika norūdīta nebaidīties, un stāties grūtību priekšā ar drosmi un pārliecību.
„Arī tad, kad māte viņu pie tā bija pieradinājusi, bailes ar katru jaunu gadījumu uznāca kā pirmoreiz. Saņemies. Sakrampēt rokas, lai beidz trīcēt.”…