Daudzi sociālie pētījumi liecina, ka sievietes ir reliģiozākas nekā vīrieši. Reliģiozitāte šā referāta ietvaros nozīmē indivīda uzticību, lojalitāti reliģiskai organizācijai (baznīcai, sektai) , kurā viņš praktizē savu reliģiju, kā arī ticību šīs organizācijas sludinātajām doktrinālajām nostādnēm. Reliģiozitāti mēra ar vairāku indikatoru palīdzību. Piemēram, cik bieži indivīds apmeklē dievkalpojumus, piedalās baznīcas vai draudzes organizētajos pasākumos, cik bieži un kādā apjomā indivīds ziedo savu laiku un naudu labdarības mērķiem. Būtisks reliģiozitātes rādītājs neapšaubāmi ir arī indivīda ticība reliģijas doktrīnām, piemēram, ticība Trīssavienībai, pēcnāves dzīvei, pestīšanai utt. Šajā referātā izklāstīšu un analizēšu vairākas teorētiskās pieejas, kas skaidro šīs atšķirības sieviešu un vīriešu reliģiskajās praksēs, t.i. psiholoģiskās teorija, socializācijas teorijas, strukturālās pozīcijas (structural location) teorija, deprivācijas-kompensācijas teorija (citur literatūrā arī kā racionālās izvēles teorijas), riska teorija, sekularizācijas un postmodernās teorijas. Es arī analizēšu, cik pamatoti ir katras teorētiskās pieejas pamatnostādnes šajā jautājumā un izrietošie secinājumi. Šā referāta sagatavošanai kā izziņu avotus izmantoju vairākus zinātniskus rakstus un pētījumu atskaites. Jāatzīmē, ka šie pētījumi ir veikti galvenokārt t.s. Rietumu kultūras zemēs, un vairums secinājumu un vispārinājumu attiecināmi tikai uz šo zemju sabiedrībām. …