Sieviešu vakartērpi 19.gadsimta beigās

Sadzīvē, lietišķajā mākslā, interjerā, modē līdz pat 1848. gada revolūcijai valdīja sentimentālais bīdermeijers. No ampīra bīdermeijers aizguva vienkāršību un lakonismu. Bīdermeijera laikā ļoti daudz izmaiņu bija tieši sieviešu tērpā. Kleitas jostas vietās ieņēma dabisku stāvokli, toties piedurknes palielinājās arvien vairāk, tādēļ atkal bija jāizmanto vaļu ūsas, lai saturētu to kuplumu. Modē atgriezās sarežģītās frizūras, dziļi dekoltē un lentīšu apdare. Modernas kļuva ķēdītes ar medaljoniem un arī dārglietas. Modē bija ārī aubei līdzīgā cepurīte un lielā cepure. Mazā cepurīte ar lentītēm bija koķeta, bet vēlāk palika vairs tikai lielā cepure, jo tā aizsargāja frizūru. Mēteļi, kuri īsu brīdi bija aktuāli – atkal pazuda. Ziemā sievietes valkāja tikai biezas vilnas kleitas ar boa – garu uz kažokādas liekamu vilnas apkakli.

Dāmu tērps ir balts vai gaiši rozā, gaiši zils vai pasteļtoņos. Ar šīm gaišajām krāsām bīdermeijers pārtapa romantismā. Šis romantisms tikai caur ārējo, ārišķīgo. Iekšēji sievietes vēl nepārtapa par romantiķēm – viņas bija akurātas, praktiskas aprēķinātājas.…