Romieši ticēja, ka sievietes ir vājākais dzimums. Ģimenes sēroja, kad piedzima meitene, un reizēm meitenītes tikai izliktas- atstātas ārā aukstumā nomirt- ja tēvs bija neapmierināts. Tēvi bieži ienīda savas meitas.
Ārsti domāja, ka sievietes dzemde pārvietojās pa vinas ķermeņa iekšpusi no vēdera līdz kājām, izraisot histēriju, ģīboņus un lēkmes. Pat ja sieviete boija dižciltīga, viņa nebija pilsone un nedrīkstēja balsot. Sievietēm bija maz likumīgu tiesību, un viņas bija atkarīgas no saviem tēviem un vīriem. Tas viņas padarīja par ko līdzīgu vergiem, kas arī nedrīkstēja balsot un bija atkarīgi no saviem saimniekiem.
Arī sievietēm verdzenēm bija grūtāka dzīve nekā vīriešu kārtas vergiem. Verdzenes varēja tikt pārdotas, lai dzemdētu bērnus- vergus, ko pievienot saimnieka vergu pulkam.Saimnieks varēja ar viņām gulēt un turklāt bija vienīgais ar šādām likumīgām tiesībām, ja vien nedeva sievietei atļauju precēties. Vai arī verdzene varēja strādāt bordelī vai raktuvēs…