Siguldas Jaunā Pils

Siguldas Jaunā pils būvēta laika posmā no 1878. līdz 1881. gadam, kas tiek dēvēts par
eklektisma uzplaukuma periodu - laiks, kad arhitektūrā brīvi tika interpretēti iepriekšējo
arhitektūras un mākslas vēstures periodu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, un
arhitektoniskās detaļas. Siguldas Jaunā pils ir neogotikas piemineklis, ko raksturo smagnēja
būvmasas kompozīcija ar asimetriski novietotu astoņu stūru torni, ritmiski kārtotas logu ailas
un vienmērīgs dekoratīvo elementu piesātinājums.
Laikā starp 1936. un 1937. gadu, pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna projekta, pils tika
būtiski pārbūvēta un uzskatīta par krāšņāko Rakstnieku pili Eiropā. Pārbūves darbi skāra
terases, balkonu, dažas fasāžu detaļas, bet būtiskākās izmaiņas pārbūvju rezultātā radās pils
plānojumā, interjerā un torņa siluetā.
11. - 13. gadsimtā Siguldas apkārtnē valdīja Gaujas lībieši, kas pilskalnu virsotnēs
veidoja koka nocietinājumus. Pirmo mūra ēku zobenbrāļu ordenis uzcēla 1207. - 1209. gadā.
17. gadsimta sākumā Poļu - Zviedru karu laikā Livonijas ordeņa pils tika nopostīta un pils
teritorija pārtapa par lēņu muižu, kas 18. gadsimtā iekļāvās Vidzemes guberņā.…