Ķīmiskais simbols: Si. Silīcijs ir brūna pulverveida vai tumši pelēka, ļoti cieta, kristāliska viela; abas šīs formas tomēr nav silīcija alotropiskās modifikācijas. Ar citiem elementiem silīcijs reaģē tikai augstās temperatūrās. Tas ir izturīga pret skābju iedarbību, taču reaģē ar stiprām bāzēm, veidojot silikātus un izdalot ūdeņradi.
Silīcijs dabā, silīcija iegūšana un īpašības
Silīcijs (silicium) ir viens no izplatītākajiem elementiem Zemes garozā. Izpētei pieejamā Zemes garozas daļa satur 27% (pēc masas) silīcija. Tādējādi pēc izplatības dabā silīcijs ieņem otro vietu pēc skābekļa. Dabā silīcijs sastopams tikai savienojumu veidā - silīcija(IV) oksīda ) (silīcija dioksīda) SiO2 un silīcijskābju sāļu (silikātu) veidā. Visvairāk dabā izplatīti alumosilikāti, tas ir, silikāti, kuru sastāvā ietilpst alumīnijs. Pie tiem pieder laukšpati, vizla, kaolīns un citi.
Silīcijs ir minerālu un iežu pamatelements, tāpat kā ogleklis ir galvenais elements organiskajos savienojumos.
Vairumā organismu silīcija saturs ir ļoti niecīgs. Taču daži jūras organismi uzkrāj ievērojumu daudzumu silīcija. Ar silīciju bagāti jūras augi ir diatomejas, daudz silīcija ir tādos jūras dzīvniekos kā radiolārijās, kramraga sūkļos.
…