Siltumpretestība. Izvēloties siltumizolācijas materiālu, svarīga ir siltumpretestība jeb materiāla spēja aizturēt siltumu (sk. tabulu). Siltumpretestības lielumu raksturo siltumvadītspējas koeficients – jo tas zemāks, jo labāka siltumpretestība. Siltumpretestība visiem galvenajiem siltumizolācijas materiālu veidiem (minerālvatei, putupolistirola plātnēm, kokšķiedras vatei) ir līdzīga, zemāka – fibrolītam. Lielāka atšķirība ir viena materiālu veida ietvaros, piemēram, vislētākais putupolistirols maksā 12 Ls/m3, visdārgākais – 24 Ls/m3.
Kaut arī materiāli ar paaugstinātu siltumpretestību nereti ir dārgāki, tomēr tie ir ekonomiski izdevīgi, jo ļauj veidot plānākas un vieglākas, līdz ar to kopsummā lētākas ēkas konstrukcijas. Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja ierobežo telpas augstums, spāru vai kādu citu konstrukciju biezums vai arī telpai ir paaugstinātas ugunsdrošības prasības, bez materiāliem ar īpaši augstu siltumpretestību nevar iztikt. Piemēram, jumta siltināšanai var izmantot superplāno atstarojošo materiālu Aliso, kura 8 mm biezā plātne nodrošina tādu pašu siltumizolāciju kā 20 cm bieza minerālvate. Dūmeņu siltumizolācijai izmanto speciālo karstumizturīgo minerālvati.
Slodzes izturība svarīga tādos ēkas elementos, kur tieši uz siltumizolācijas slāņa gulst slodze, piemēram, tā sauktās peldošās (no ēkas pamatkonstrukcijām atdalītas) grīdas, lēzenie jumti, iebrauktuves garāžās, arī pamatu izolācija. Slodzes izturīgs ir fibrolīts – to var izmantot ne tikai siltināšanai, bet arī ēkas pamatkonstrukciju veidošanai. Horizontālām plaknēm izmanto slodzes izturīgos putupolimēru materiālus. …
