Vāji ventilēta gaisa slāņa termiskā pretestība ir 0,5 no 3. tabulā norādītā lieluma. Ja 3. tabulā norādītais gaisa slāņa termiskās pretestības lielums ir virs 0,15 m2K/W, aprēķinot vāji ventilētā slāņa termisko pretestību, tā ir jāsamazina līdz 0,15 m2K/W.
Labi ventilēta gaisa slāņa gadījumā šī slāņa termiskā pretestība tiek pieņemta vienāda ar 0.
c) atsevišķiem būvmateriālu slāņiem ( n – tajam slānim ) pēc 2. formulas:
Rn = dn/dn , m2K/W, kur ( 2 )
dn – slāņa biezums ,m;
dn – slāņa materiāla aprēķina siltumvadītspēja , W/mK.
Labi ventilēta gaisa slāņa gadījumā termisko pretestību nosaka, pieņemot šī gaisa slāņa un visu aiz tā uz ārpusi sekojošo slāņu termisko pretestību vienādu ar 0.
3. Izmantojot iegūtos rezultātus aprēķina norobežojošās konstrukcijas ( bez siltumizolācijas slāņa termiskās pretestības Rx ) termisko pretestību.
RT – Rx = RSE + R1 + R2 + …. + Rn + RSI ( 3 )
RT Rx = RSE + R1 + R2 + R3 + R4 + R5 +R6+ RSI = 1,765 m2K/W
4. Konstrukcijas LBN 002-01 atbilstošu termisko pretestību nosaka pēc 4. formulas
RT= 1/U, m2K/W, kur ( 4 )
U – norobežojošās konstrukcijas siltuma caurlaidības koeficients, W/m2K.
Šim koeficientam LBN 002-01 uzdotas divējādas vērtības – normatīvās un maksimālās. Normatīvā vērtība nosaka projektējamās ēkas norobežojošās konstrukcijas termiskās pretestības normatīvo vērtību. Savukārt, maksimālā vērtība nosaka minimāli pieļaujamo norobežojošās konstrukcijas termisko pretestību. Atsevišķos gadījumos, kad tehniski nav iespējams nodrošināt termiskās pretestības normatīvo vērtību, pieļaujama atkāpe no normas. Tikai šajā gadījumā konstrukcijas termiskā pretestība nedrīkst būt mazāka par minimāli pieļaujamo, un šī pretestību starpība jākompensē ar termiskās pretestības palielināšanu citā vietā.
…
