-
Situāciju analīze
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Pētījumu metožu klasifikācijas | 4 |
2. | Kvalitatīvo pētījuma metožu iezīmes | 6 |
3. | Situācijas analīzes būtība un iezīmes | 7 |
4. | Situāciju analīzes pētījuma sastāvdaļas | 8 |
5. | Situāciju analīzes pētījumu piemēri | 11 |
Secinājumi | 12 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 12 |
2. Kvalitatīvo pētījuma metožu iezīmes
Situāciju analīze ir pieskaitāma pie kvalitatīvajām pētījumu metodēm. Ar kvalitatīvo pētījumu palīdzību iespējams atklāt psiholoģiskos aspektus, motivāciju un vajadzības, kā arī iegūt padziļinātu informāciju par kvantitatīvajiem datiem. Kvalitatīvos pētījumus izvēlas gadījumos, kad ir nepieciešams atbildēt uz jautājumiem KĀPĒC?, KAS? un KĀ? Šie pētījumi parasti ir neformāli un daļēji strukturēti, tādejādi respondentiem ir lielāka iespēja sniegt detalizētu informāciju nekā aizpildot stingri noteiktu veidlapu – aptaujās.
Līdz 20.gadsimta 70.gadiem kvalitatīvās metodes tika uztvertas tikai kā palīgmetodes, kaut arī praksē tās izmantotas jau daudz senāk, pārsvarā antropoloģijā. Taču arvien plašāku izplatību guva atziņa, ka ar kvantitatīvajām metodēm vien nepietiek, lai pētītu cilvēku. Lai piekļūtu tuvāk indivīda personiskajām domām un uzskatiem, jāizmanto novērošana un brīvās intervijas, kuras arī ir galvenās kvalitatīvo pētījumu metodes.
Galvenās atšķirības starp pieejām var aprakstīt šādi:
1) Atskaites sistēmās – kvantitatīvie pētījumi tiek apkopoti tabulās, datu matricās, savukārt kvalitatīvā pētījuma rezultāts ir apraksts vai eseja;
2) Mērķos – kvalitatīvs pētījums nepretendē uz sakarību vai cēloņsakarību pierādīšanu;
3) Vide – kvalitatīvā pētījumā subjekta uzvedība tiek novērota dabīgajā vidē un pētniekam tai atbilstoši ir jāpielāgo sava pētījuma gaita un stratēģija.
Kvalitatīva pētījuma mērķi:
1) censties aptvert pētāmo parādību iekšējo būtību un struktūru, analizējot cilvēku teikto un viņu rīcību; konstatēt problēmu situācijas un formulēt problēmas;
2) izskaidrot identificēto parādību jēgu, rūpīgi to aprakstīt un sistematizēt faktus;
3) skaidrojošā veidā attēlot problēmas būtību un rezultātus.
Kvalitatīvs pētījums var būt teorētisks vai empīrisks. Teorētisks pētījums pamatojas uz citu pētījumu rezultātiem, bet empīriskā pētījumā datus iegūst pētījuma procesā. Sociālo zinātņu pētījumos ir iespējams veikt tīri kvalitatīvu pētījumu, bet nav iespējams veikt tīri kvalitatīvu pētījumu, jo jebkurš pētījums vispirms balstās uz iepriekšējo attiecīgās jomas pētījumu analīzi, un neviens pētījums arī nebeidzas ar statistisko rādītāju aprēķināšanu, bet tos ir vajadzīgs izskaidrot un interpretēt, kas ir kvalitatīvs process. …
Situāciju analīze ir pētījumu metode, kas tiek plaši lietota daudzās profesijās, ieskaitot medicīnu, jurisprudenci, inženierzinātnes, biznesu, plānošanu un arhitektūru. Situācijas analīzes pētījums ir īpašs ar to, ka palīdz rast sapratni par visu tēmu vai objektu un var papildināt pieredzi vai pastiprināt to, kas ir jau zināms no iepriekšējiem pētījumiem. Situāciju analīze akcentē detalizētu kontekstuālu analīzi ierobežotam daudzumam notikumu vai stāvokļu un to attiecībām. Zinātnieki lieto situāciju analīzes pētījumu metodi jau daudzus gadus dažādās jomās. Sociālo zinātņu pārstāvji it īpaši plaši pielieto šo kvalitatīvās analīzes metodi un rada pamatu ideju pielietošanai un metožu paplašināšanai.
-
Datu analīzes metodes
Research Papers17 Computers, Consumer Electronics, Statistics
- Situāciju analīze
- Statistisko datu analīze
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Statistisko datu analīze
Research Papers for university31
-
Datu analīzes metodes
Research Papers for university17
-
Latvijas statistisko reģionu analīze un attīstība
Research Papers for university60
-
AS "Aldaris" peļņu ietekmējošo ekonomisko faktoru analīze par periodu no 2004. līdz 2006.gadam
Research Papers for university13
-
Metālizstrādājumu uzņēmuma rentabilitātes analīze
Research Papers for university2