Skābeklis... Gaiss... Mēs bieži vien aizmirstam, ka pastāv šīs, mums ļoti svarīgās lietas. Kad izdzirdam vārdus „skābeklis” vai „gaiss”, mēs uzreiz iedomājamies par elpošanu. Bet vai tas nav kaut kas vairāk?
Visas dzīvas būtnes elpo skābekli, lai dzīvotu, lai gūtu enerģiju... Skābeklis piedalās arī daudzās un dažādos procesos. Tas piedalās degšanas procesā, bez tā nav iespējams neko aizdedzināt. Ko mēs darītu bez uguns?! Skābeklis ir daudzās vielās, piemēram, ūdenī. Protams, mēs nevaram elpot zem ūdens, jo skābekļa atomi savienojas ar ūdeņraža atomiem, veidojot molekulas, kuras ir ļoti mazas.
No skābekļa sastāv arī ozona slānis. Bez tā mēs nevarētu pastāvēt, jo Zeme saņemtu radioaktīvu Saules starojumu. Diemžēl atmosfēras piesārņotības dēļ, ozona slānī veidojas caurumi.
Skābeklis ir visapkārt ap mums, un mēs varam pastāvēt.
Gaiss jeb atmosfēra ietver Zemi. Tas lielākoties sastāv no slāpekļa, nedaudz mazāk ir skābekļa, pavisam mazos daudzumos ir arī argons, oglekļa dioksīds un dažas cēlgāzes. Gaiss ir visur – gan 100 km virs Zemes virsas, gan 10 m virs Zemes virsas, gan arī pazemē.
Tā kā gaiss sastāv no dažādām gāzēm, tad izzūdot kaut vienai no tām, iespējams, mainīsies arī klimats. Kaut vai, par piemēru, ogļskābā gāze. Tā ir nepieciešama augiem, kuri to uzņem dienas laikā, kad ir gaišs. Notiek fotosintēzes process, un augi izdala skābekli, kuru, savukārt, uzņemam mēs u.t.t. Vēl ogļskābā gāze ietekmē klimatu uz Zemes. Ja oglekļa dioksīda būs par daudz, tad notiks globālā sasilšana. Bet mēs to negribam, vai ne?…