1. 1. CĒLMETĀLU MONĒTAS
Mūsdienās vienā vai otrā valstī tiek kaltas monētas no dārgmetāliem. Dienvidāfrikas Savienībā regulāri kaļ zelta monētas - krjugerenderus, kas sver tieši vienu trojas unci (1 Tr. oz) tīrā zelta.
Anglijā laiž apgrozībā soverenus. Francija 1985. gadā par godu Emilam Zolā izlaida 100 franku sudraba monētu. Šajā gadā tāda pat sudraba monēta tika kalta par godu Marijai Kirī. Pēc gada Francijā kā brīvības simbols dienas gaismu ieraudzīja franka platīna monēta (tās svars - 20 g, raudze - 999).
1993. gadā Latvijas Banka izlaida jubilejas latus, atzīmējot Latvijas brīvvalsts dibināšanas 75. gadadienu. 2 lati bija bronzas kaluma, 10 lati - sudraba, bet 100 lati - zelta kaluma. 1980. gadā PSRS par godu Maskavas olimpiādei izlaida apgrozībā 10 rubļu sudraba, 100 rubļu zelta un 150 rubļu platīna monētas. Šādu piemēru minēšanu varētu turpināt.
Kam ir paredzētas šīs dārgmetālu monētas? Vai normālai apgrozībai tirgū, pirkšanas un pārdošanas aktiem? Pat tīri praktiski tas nebija iespējams, jo šo monētu skaits bija visai ierobežots. Kā piemēru var minēt Franciju, kur 1036. gadā izlaida tikai 9500 platīna monētas. Šo monētu faktiskā cena tirgū ievērojami pārsniedza nominālu, un tās bija domātas kā pievilcīgs gardums numismātiem un tiem, kas vēlējās krāt bagātību dārgmetālu monētu formā. Var droši apgalvot, ka šīs monētas nepildīja naudas pirmo funkciju un tāpēc par naudu, kas ir organiska trīs funkciju vienotība, nav uzskatāma. Runa ir par cēlmetāliem, kam tīri formāli ir naudas monētas forma.
1. tabula formāli atspoguļo naudas veidu principiālās īpatnības pagājušā gadsimta beigās un mūsdienās.
…
