Skaitļotāju attīstības vēsture

Jau ļoti tālā senatnē cilvēkiem bija nepieciešams kaut ko saskaitīt, tāpēc par pirmo skaitļošanas ierīci kļuva pirksti. Cilvēki skaitīšanai izmantoja abas rokas un visus pirkstus.
Čukču un korjaku valodā skaitlis 10 nozīmē “divas rokas”; ir daudz Āfrikas tautu, kā arī Ziemeļamerikas cilšu (klamati, juki, mivoki, maidi u. c.), kurām skaitlis 5 ir “roka” un 10 – “divas rokas”; čukču valodā vārds “skaitīt” nozīmē “pirkstot”. Atzīmējams ir arī angļu vārds digit, kas nozīmē kā pirkstu, tā arī ciparu. Šur tur vēl tagad izmanto pirkstus. Tā, piemēram, pasaules lielākajā labības biržā Čikāgā mākleri, nesakot ne vārda, ziņo par preču piedāvājumiem, pieprasījumiem un cenu. Tāpēc diezgan pamatoti var uzskatīt, ka cilvēka roku pirksti bija pirmā un pati senākā skaitļojamā “mašīna”.
Izmantojot pirkstus, senie tirgotāji varēja parādīt arī diezgan lielus skaitļus.
Mūsu ēras 7.–8. gs. dzīvoja īru mūks Beda (672–735), kurš savā darbā “Par laika skaitīšanu” sīki izklāstīja paņēmienus, kā ar pirkstu palīdzību var attēlot dažādus skaitļus līdz pat vairākiem tūkstošiem. Šī grāmata tika izdota tikai 1529. gadā Bāzelē.
Zināms interesants dokuments arī no vēlākiem laikiem, kas vēsta par skaitīšanu uz pirkstiem. Tā ir Smirnas mūka Rabdas vēstule, ko pagājušā gadsimta 80. gados atrada ievērojamais zinātnes vēsturnieks P. Tanerī. Rabda dzīvoja 14. gadsimtā un ir aprakstījis dažādus paņēmienus skaitīšanai uz pirkstiem, ko izmantoja grieķi. Izrādās, ka uz pirkstiem (ņemot talkā arī dažādus roku un plaukstu stāvokļus) ir iespējams atlikt skaitļus līdz pat miljonam.

…