Ievads
Cilvēki, lai sazinātos izmanto runu. Pieaugušam cilvēkam runāšana ir pašsaprotama lieta, bet vajadzētu aizdomāties kā jūtas, tas mazais cilvēkbērns, kurš vēl neprot izrunāt mums saprotamus vārdus. Viņam saziņa ar pieaugušo ir apgrūtināta, jo bez pareizas izrunas pieaugušam ir grūti bērnu saprast un apmierināt viņa vajadzības. Tāpēc, lai pilnvērtīgi sazinātos ir nepieciešama pareiza izruna.
Vārds cilvēka smadzenēs izraisa sarežģītu priekšstatu un asociāciju virkni. Vārds brīdina, aicina, attur, mudina. Katrs vārds mūsu apziņā rada spilgtus tēlus un emocionālus iespaidus. Vārds glāsta, un vārds sit. Vārds, valoda ir universāls instruments, augstākais dabas sasniegums, kas dots tikai cilvēkam(Apele,1982,3). Tā kā bērns valodu apgūst runas procesā, tad arī šī procesa attīstība ir nozīmīga.
Runa ir viens no cilvēku savstarpējās sazināšanās līdzekļiem. Runa ir senākais un arī biežāk lietotais sazināšanās līdzeklis. Ikdienā runa palīdz cilvēkam sazināties ar pārējiem sabiedrības locekļiem, darīt viņiem zināmas savas ikdienas vajadzības, dalīties priekos un bēdās, saņemt informāciju, uzzināt globālus politiskus notikumus, gūt vielu emocionālai un psiholoģiskai analīzei. (Apele,1982,3)
Bērni apkārtējo cilvēku valodu saprot jau no pusgada vecuma, bet svarīgi ir ne tikai saprast valodu, bet arī tas, cik labi apkārtējie saprot viņu.
Jebkurai lietai vajag kārtīgu pamatu, tāpat ir arī pareizai vārdu izrunai. Un, kas tad ir izrunas pamatā – tā ir skaņa. Tāpēc, lai panāktu labu izrunu ir jāpievērš liela uzmanība skaņu izrunas pilnveidei.
Tas, ka agrā bērnībā skaņu izruna ir neprecīza ir pilnīgi normāli un dabiski. Tomēr, lai tā attīstītos straujāk, nozīmīgs ir pieaugušo darbs ar bērnu. Atstājot skaņu izrunas precizitātes apguvi tikai paša bērna ziņā, šis process var ieilgt un, nereti bērns pierod pie konkrētu skaņu nepareizas izrunas, ka vēlāk to ir gŗūti apgūt pareizi. Tāpat jānorāda, ka ne vienmēr blakus ir logopēds, īpaši jau agrā bērnībā, kad skaņu izrunas nepareizības tiek uzskatītas par normu, tāpēc skolotājam jāzina tie paņēmieni, kas sekmē skaņu izrunu un dikciju kopumā. Arī vecāki, kas aizņemti darbā ne vienmēr pievērš uzmanību šim jautājumam, jo uzskata, ka gan jau bērns ar
4
laiku iemācīsies pareizi izrunāt. Tāpēc pedagogam šim jautājumam jāpievērš īpaša uzmanība un jāveic divkārtējs darbs, lai bērna izrunas sekmēšana tiktu veikta pilnvērtīgi atbilsoši vecumam un vajadzībām. Manuprāt skaņu izrunas sekmēšana ir svarīgs process, kurš jāsāk jau agrā bērnībā, un kuru nedrīkst uzskatīt par
mazsvarīgu un pārejošu procesu. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc man šis temats likās svarīgs, lai izvēletos savam kursa darbam.
Pētījuma objekts: runas attīstība pedagoģiskajā procesā
Pētījuma priekšmets: skaņu izrunas sekmēšana
Pētījuma mērķis: Izzināt pedagoģiskos paņēmienus, kas sekmē skaņu izrunas precizitāti agrā bērnībā.
Pētījuma hipotēze: Skaņu izrunas attīstība agrā bērnībā tiek sekmēta, ja skolotājs pārzin bērnu vajadzības un runas attīstības iezīmes, un izmanto tām atbilstošus pedagoģiskos paņēmienus.
Pētījuma uzdevumi:
• Iepazīt un izanalizēt teorētisko literatūru par bērna runas attīstību agrā bērnībā un skaņu izrunas sekmēšanu.
• Empīriski pētīt dažādus pedagoģiskos paņēmieni skaņu izrunas sekmēšanai
• Izzināt vecāku viedokli par skaņu izrunas lomu bērna attīstībā, veicot aptauju.
• Apkopot un analizēt iegūtos rezultātus.
Pētījuma bāze: Skrundas PII , 17 jaunākās grupas bērni, 2;3g.
…
