1. Ievads
Skarlatīna jeb Šarlaks ir zināma cilvēkiem jau vairāk nekā 4 gs. Skarlatīnas vecs nosaukums ir “Scarlet fever”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “purpursarkans drudzis”.[5]
2.Vēsture
Pirmās ziņas par skarlatīnu paradās 1554.gadā. Sicīlijas ārsts – Ingrassias, pirmo reizi aprakstīja slimības ainu. 1675. gadā slimību nosauca par “purpursarkano drudzi” – scarlet fever. Krievu zinātnieks – G. N. Gabričevsikis uzskatīja ka skarlatīnu izraisa Streptococcus. [12]
3.Kas ir skarlatīna?
Skarlatīna ( no itāl. scarlatum – tumšsarkans, purpursarkans ) – viena no streptokoku infekcijas formām. Tas ir akūta infekciozā saslimšana. Rodas lokāls iekaisums, pārsvarā žāvā, difūzi izsitumi augšējā ķermeņa daļā, kas var izplatīties gandrīz pa visu ķermeņi, kā arī raksturīga sasārtusi seja, izņemot laukumu ap muti. [ 2 ]
4. Etioloģija
Etioloģiskais faktors ir A grupas β hemolītiskais streptokoks, kas izstrādā eksotoksīnu ( S. pyogenes ). [1]
Tas nozīmē:
• pirmajās slimības dienās šarlaku viegli sajaukt ar angīnu, jo šis pats streptokoks izraisa arī mandeļu un rīkles mugurējas sienas iekaisumu;
• ar šarlaku parasti slimo vienreiz dzīvē. Pastāv uzskats, ka organismam pirmoreiz sastopoties ar streptokoka infekciju
5. Epidemioloģija
Skarlatīna ir vienlīdz izplatīta visā pasaulē. Skarlatīna uzskatāma par bērnu infekcijas slimību, jo 90% gadījumos ar to slimo bērni līdz 16 g.v. Visaugstākā saslimstība ir vērojama pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vidū. Slimībai raksturīga sezonalitāte – rudens un ziemas periods. [4]
…
