Ievads
Dabas aizsardzībai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma, it īpaši pēdējos desmit gados, kad sabiedrība ir kļuvusi informētāka un izglītotāka šajā jomā. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pieņemti vairāki likumi un no tiem izrietoši normatīvie akti, kuros ir plaši un konkrēti izklāstītas sabiedrības un valsts prasības attiecībā pret dabas vērtību saglabāšanu un aizsardzību, apsaimniekošanu un vairošanu. Patreiz, kad Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, ļoti būtiski ir pilnveidot visu veida resursu aizsardzības un apsaimniekošanas likumdošanu, ko nevar kvalitatīvi veikt bez problēmu uzskaites, analīzes un risinājumu izstrādes.
Balstoties uz dabas daudzveidības saglabāšanas principu, būtu jānodrošina ainavas saglabāšana Latvijas teritorijā, kā arī pareiza apsaimniekošana, taču precīzu attiecību ir grūti definēt. Meži Latvijā aizņem 2923188 ha jeb 45% procentus no valsts platības. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm, jo Eiropā meži vidēji aizņem 33% no sauszemes teritorijas. Valsts apsaimniekošanā atrodas 1458394 ha (49,9%) meža, savukārt pārējie meži sastāda 1464794 ha (50,1%). .
Klimata pārmaiņas aizvien vairāk apdraud pasaules sabiedrību, tāpēc šie jautājumi ir nokļuvuši starptautiskās politikas darba kārtībā. Viens no veidiem, kā palēnināt siltumnīcas efekta gāzu koncentrēšanos, ir izmantot biomasu (koksnes šķeldu, skaidas utt.) kā atjaunojamo energoresursu, lai samazinātu siltuma ražošanas procesā visbiežāk lietotos fosilā (akmeņogles, nafta, dabasgāze) kurināmā veidus. Biomasai sadegot, tās izdalītajam ogļskābās gāzes apjomam ir neitrāla ietekme uz vidi. Tādējādi būtiski samazinās kaitīgo izmešu daudzums un to negatīvā ietekme uz vidi un tās degradāciju.
…
