Mūsdienās skolēnu dienas pirmā puse ir ļoti intensīva. Agrā rīta brokastu laiks tiek pavadīts gultā vai pie datora, jo liekas, ka ēst negribas. Pirms iziešanas no mājas viņi cenšas ātri apģērbties, sakārtot somu, izpildīt pēdējos mājas darbus. Šī iemesla dēļ diena sākas bez brokastīm. Brokastu neievērošana var novest pie nevēlamām sekām, jo šajā laikā visi iekšējās un ārējās sekrēcijas dziedzeri, kuņģa zarnu trakts darbojas aktīvāk, salīdzinot ar pasīvas atpūtas brīžiem vai naktsmiera laiku.
Skolā bieži vien neizmanto pusdienu starpbrīdi siltām un veselīgām pusdienām. Aktīvais dzīves veids viņiem piespiež veselīga un silta ēdiena vietā iegādāties kādu bulku, hamburgeru, picu, cepumu, šokolādi, čipsu paku vai citus našķus. Jauniešiem ir nozīmīga pusdienu cena, jo skolēni vēlas ietaupīt, un šī iemesla dēļ viņi nopērk kādu bulciņu vai neēd vispār. Vislielākajai maltītei ir jābūt pusdienām, kas pēc apjoma tikai nedaudz pārsniedz brokastis.
Vienīgais laiks, kad viņi var paspēt kaut ko veselīgu pēc aktīvās dienas apēst ir vēlu vakarā, kuras ir tuvu pirms gulētiešanas. Vēlās maltītes ir apjomīgas par brokastīm, jo bieži vien brokastīs ēsts nav nekas vai tikai kāds banāns, vai biezpiena sieriņš.
Skolēniem neizdodas sadalīt savas maltītes ik pēc četrām stundām, jo vēlas paveikt visu vienā dienā.
Mūsdienās vidusskolēni ļoti maz laika velta ēšanai. Aktīvā dzīvesveida dēļ skolēniem ir iespēja slimot ar dažādām gremošanas traucējumu slimībām. Retākās no tām ir organiska rakstura slimības – gastrīts, duodenīts, kuņģa čūla. Bieži tās ir funkcionālās, kas nav saistītas ar kādu nopietnu slimību, un tām nav nepieciešama steidzīga terapija.
Darba hipotēze: Ja vidusskolēni neievēro ēšanas paradumus, tad vairākums cieš no gremošanas traucējumiem.
Darba mērķis: Izpētīt cik daudziem jauniešiem ir gremošanas traucējumi, un kāds ēšanas režīms ir jauniešiem.
Darba uzdevums:
1.Izvērtēt, atlasīt pieejamo literatūru par iespējamām gremošanas slimībām;
2.Noskaidrot skolēnu ēšanas paradumus;
3.Iegūt informāciju par izvairīšanos, no dažādām gremošanas orgānu slimībām;
4.Noskaidrot kuņģa slimības skolēnu vidū;
5.Uzzināt saslimšanas iemeslus;
6.Iepazīties ar kuņģa uzbūvi un funkcijām.
Pētīšanas metodes:
1.Pieejamās literatūras izpēte un analīze,
2.Anketēšana,
3.Intervēšana.…
