-
Skolēnu uzmanības trūkums matemātikas stundās sākumskolā
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Uzmanība sākumskolas vecuma skolēnam | 5 |
2.1. | Bērnu augstākās neirtākās darbības tipi | 7 |
2.2. | Bērna tīšā un netīšā uzmanība | 9 |
2.2.1. | Uzmanības trūkuma rašanās iemesli matemātikas stundās | 11 |
2.2.2. | Ieteikumi vecākiem bērna uzmanības noturības trenēšanai | 12 |
2.2.3. | Mācību slodze sākumskolas skolēnam | 13 |
3. | Eksperimentālās analīzes rezultāti | 16 |
Nobeigums | 20 | |
Bibliogrāfija | 21 | |
Pielikumi | 22 |
Ievads
Darba tēma- skolēna uzmanības trūkums matemātikas stundās tika izvēlēta, jo, manuprāt, visvairāk uzmanības trūkums bērniem rodas tieši matemātikas stundās.
Šobrīd mācību programmas ir sarežģītas un stundu salikums ne vienmēr tiek organizēts pārdomāti. Mazajiem pirmskolas vecuma bērniem jau no skolas pirmās dienas ir jāiztur pieauguša cilvēka slodze. Bieži tieši pārlieku lielas slodzes dēļ bērni kļūst neuzmanīgi mācību stundās, viņi kļūst neuzmanīgi un izklaidīgi. Bieži bērna uzmanības trūkuma rašanās cēloņi ir pāragra mācību uzsākšana pirmajā klasē- no piecu līdz septiņu gadu veciem bērniem.
Mūsdienu bērni nelabprāt velta pilnu atdevi mācībām, jo apkārt notiekošais viņiem šķiet daudz saistošāks un interesantāks.
Visbiežāk skolēnu simpātijas pieder tiem skolotājiem, kuri māca veiksmīgi mācīties, dod vajadzīgas un interesantas zināšanas, palīdz veidot un uzturēt attiecības ar skolas un klases biedriem. Sākumskolas skolēnus mācīties var piesaistīt ar dažādiem interesantiem uzdevumiem.
Bieži neuzmanība stundā var novest pie nesekmības un tas var ietekmēt skolēna psihi, jo viņš uzskatīs, ka ir sliktāks par pārejiem. Skolotājam ir jāseko līdzi bērna uzvedībai un darbībai, jāpiemeklē viņam atbilstošais iemācīšanās veids, jo katrs bērns ir savādāks, katram bērnam ir savas īpatnības un spējas iemācīties un piesaistīt uzmanību. [4; 34]
Uzmanības trūkumu stundās var ietekmēt arī bērna audzināšana ģimenē, vecāku gādība un rūpes. Ja bērnam ģimenē trūkst uzmanības tas atspoguļojas bērna uzvedība stundās, bērns cenšas pievērst sev apkārtējo uzmanību, tādejādi nesekojot līdzi stundas darbam un piedevām novēršot skolasbiedru uzmanību no skolotājas teiktā un to pievēršot sev.
Problēma: uzmanība.
Temats: skolēnu uzmanības trūkums matemātikas stundās sākumskolā.
Pētījuma objekts: mācību process.
Pētījuma priekšmets: uzmanības trūkums
Mērķis: izpētīt uzmanības trūkuma iemeslus un analizēt to regularitāti.
Uzdevumi:
1. izpētīt pedagoģiskā un psiholoģiskā rakstura literatūru;
2. analizēt uzmanības trūkuma iemeslus un tā noteicošos faktorus ;
3. veikt anketēšanu Tirzas pamatskolas 4.klasē par skolēnu uzmanības trūkumu matemātikas stundās;
4. izvērtēt sākumskolas skolēnu uzmanības trūkuma regularitāti.
Hipotēze: ja mācību procesa laikā pastiprinās uzmanības trūkums skolēnu vidū,
tad :
1. skolēni veiksmīgi neapgūst mācību vielu;
2. netiek īstenots mācību process.
Pētīšanas metodes:
1. literatūras un informācijas materiālu izpēte;
2. anketēšana
3. matemātiskās un datu apstrādes metodes.
Pētījuma bāzes:
1. Tirzas pamatskola.…
1. Uzmanība sākumskolas vecuma skolēnam. Vecāki audzinot savus bērnus pieļauj kļūdu cīņa pret bērna pārlieko izklaidību mācību stundās un nevēlēšanos pildīt mācību uzdevumus.[6] Saglabāt uzmanības noturību mācību stundās palīdz vairāki paņēmieni. Te vispirms jāmin darba veidu maiņa. Skolā šādu garīga darba veidu maiņu nodrošina pareizi sastādīts stundu plāns, mācību metožu un paņēmienu dažādošana, daudzveidīgi uzdevumi stundas gaitā. Arī mājas uzdevumu sagatavošanas laikā nedrīkst bērnam likt pārāk ilgi nodarboties ar vienu priekšmetu, piemēram, risināt vienveidīgus aritmētikas uzdevumus. Tas nav pieļaujami pat tādā gadījumā, ja attiecīgā mācību priekšmeta apguve bērnam vispār neveicas. [6] Uzmanības koncentrēšana nav apziņas apstādināšanās vienā punktā, bet tās aktīvs darbīgs stāvoklis. Tās noturēšana atvieglo pietiekami straujš darba temps, balstīšanās uz bērna iepriekšējām zināšanām (te nedrīkst aizmirst tās zināšanas, kas iegūtas praktiskajā dzīvē), vispusīga pieeja aplūkojamam jautājumam. Psihologu pētījumi liecina, ka skaidrojuma vai stāstījuma tempu mākslīga palēlināšana caurmērā nebūt neatvieglina uztveri. Šādos gadījumos bērna apziņa nestrādā vajadzīgajā virzienā ar pilnu slodzi, tādēļ tajā rodas blakus domas un skolēns tekstu apgūst sliktāk. Šī iemesla dēļ nav pareizi, piemēram, mācāmo vielu lasīt skaļi trešo vai ceturto klašu skolēniem, jo lasīšana balsī viņiem mākslīgi samazina uztveres tempu. Turpretī pirmo un otro klašu skolēniem lasīšana palīdz labāk saprast lasīto, iegaumēt tā saturu. [1, 110]
- Interešu izglītības nozīme un loma jauniešu, skolēnu personības veidošanā
- Skolēnu uzmanības trūkums matemātikas stundās sākumskolā
- Skolotāja un skolēna saskarsmes problēmas mācību procesā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Trīs vispārīgas idejas par audzināšanu 19.gadsimta beigās un 20 gadsimta sākumā
Research Papers for university5
-
Skolēnu mācību motivācija
Research Papers for university14
-
Sociālo prasmju nozīme sākumskolas vecuma bērniem
Research Papers for university6
-
Jaunākā skolas vecuma bērnu pozitīva savstarpējā saskarsme sākumskolā
Research Papers for university12
-
Mācību motivācijas pilnveide sākumskolā
Research Papers for university10