Skolēnu vērtīborientācija

Vērtīborientācija – personības struktūras elements, kas, balstoties uz konkrētu dzīves pieredzi, norobežo būtisko no nebūtiskā, svarīgo no nesvarīgā, iezīmē cilvēkam nozīmīgās vērtības. [ 25., 334 ] Vērtību orientācijas pamatā ir cilvēka brīva izvēle, kā dzīvot, kā izturēties pret apkārtni, kā rīkoties. Tādējādi cilvēks ir arī atbildīgs par savu vērtību orientāciju. Stabila vērtību orientācija nodrošina noturību cilvēka uzvedībā un darbībā, interešu un vajadzību virzību, regulē personības motivāciju. Pusaudža gadi un agrā jaunība ir laiks, kad visasāk tiek uztvertas, ievērotas un apzinātas pretrunas sabiedrībā un personīgajā dzīvē. Analizējot agrās jaunības vecumposmu, rodas nepieciešamība pievērsties problēmu pirmcēloņiem, un tie bieži vien meklējami bērnībā. Neprasme kontaktēties ar vienaudžiem un pieaugušajiem, antisociālā rīcība, pašnāvnieciskas domas – tās ir bērnu un pusaudžu problēmas, kuras ir pētītas un aprakstītas gan psiholoģiskajā literatūrā, gan novērotas, strādājot skolā. Skola kā mācību un audzināšanas iestāde akumulē objektīvas sabiedrības vērtības un transformē tās par personības subjektīvām vērtībām. Interesanti ir izpētīt, kāda ir mūsdienu jauniešu vērtīborientācijas psiholoģiskā būtība, tās veidošanās cēloņi un mehānisms, cik liela loma vērtīborientācijā ir skolai, tāpēc pētījumam tika izvēlēta tēma „Vērtīborientācija; tās audzinošais aspekts.”