Vairums cilvēku saprot, ka veselība ir jāsaudzē un par to jārūpējas. Taču praktiskā dzīvē bieži vērojam pretējo. Cilvēki dažkārt dara visu iespējamo, lai veselībai kaitētu un tādejādi saīsinātu savu mūžu. Daļēji tas skaidrojams ar neziņu par organisma uzbūvi, daļēji ar nevērību pret veselību.
Mēs dzīvojam noteiktā vidē, un tā lielā mērā ietekmē mūsu veselību. Te jāizdala fiziskā un psihiskā vide. Fiziskā vide mūs ietekmē ar fizikāliem parametriem. Tādēļ, lai saglabātu veselību, jāvairās no kaitīgās ietekmes, no kaitīgām vielām gaisā, ūdenī u.c. Jācenšas neuzturēties piesmēķētās, nevēdinātās telpās.
Ne mazāk nozīmīga veselības saglabāšanā ir psihiskā vide – sabiedrība, kurā dzīvojam un mācamies. Svarīgs ir pareizs dienas režīms, proti, darba un atpūtas režīms, garīgā un fiziskā tīrība, pareizs uzturs, izvairīšanās no smēķēšanas, alkohola, narkotiskajām vielām, izlaidības dzimumdzīvē, sevišķi svarīga ir regulāra kustību aktivitāte.
Lielu uzmanību visā pasaulē veltī veselīgam skolēnu dzīvesveidam. Kad bērns uzsāk skolas gaitas, viņš jau ir sasniedzis noteiktu fizisko, garīgo un emocionālo attīstību. Pilnībā pārvalda kustības, ieguvis priekšstatu par kulturālu uzvedību, prot pareizi, tekoši runāt, var izpildīt dažādus pienākumus un iesaistīties kopējā darbā. Pazīst visdažādākās izjūtas - sākot no žēlsirdības līdz pašpārliecinātībai, no skumjām līdz priekam. Taču īstai pieaugušo dzīvei ar to vien ir par maz. Tagad iegūtais jānostiprina un sevi jāpilnveido, un tam ir vajadzīgs laiks. Skolu parasti apmeklēt no septiņu gadu vecuma, tad bērns spēj vairāk koncentrēties, ilgstošāk klausīties, secīgi izpildīt norādījumus.
Liela nozīme ir racionālai skolēna mācību slodzes sadalei. Mājas uzdevumu gatavošanas ilgums atkarīgs no bērnu vecuma, kā arī no skolēna garīgās attīstības līmeņa un spējām. Ja bērns mājās mācās pārāk ilgi rodas pārpūle, nogurums, galvassāpes, slikts miegs, mazinās ēstgriba. Mājas darbu gatavošanai skolēnam mājās jāiekārto darbvieta gaišā, labi vēdināmā, klusā telpā. …
