Secinājumi
1. Priekšstats ir atmiņā saglabātais agrāk uztverto lietu, parādību, atsevišķo situāciju un notikumu tēls. Skolotāja tēls jauniešu priekšstatos tiek veidots, pamatojoties uz pieredzi un vispārinājumu.
2. Lai analizētu skolēnu priekšstatus par skolotāja tēlu, tika izvirzīti kritēriji: skolotāja dzimums, vecums, ārējais izskats, balss, mīmika, žesti, pozitīvās un negatīvās iezīmes skolotāja raksturā un darbībā.
Secinājumi
Tēls ir „iztēlē radīts priekšstats; vispārinātas īstenības parādības attēlojums konkrētā būtnē, priekšmetā”. Priekšstati ir priekšmetu un parādību tēli, kuri rodas cilvēka smadzenēs, pašiem priekšmetiem un parādībām attiecīgajā brīdī neiedarbojoties uz sajūtu orgāniem7. „Skolotāja tēls ir ļoti nozīmīgs bērnu un bērnu vecāku acīs.” No tā būs atkarīga arī skolēnu attieksme pret skolotāju, pret skolā un klasē notiekošo. Lai citi cienītu skolotāju un viņa darbu, vispirms, protams, pašam pedagogam jāapzinās sava sūtība, jāveido sevī tādas īpašības kā godīgums, neatlaidība, darba mīlestība, pienākuma apziņa, jākļūst par paraugu – ideālu.
Skolotāja tēlu veido ne tikai viņa vecums un dzimums, būtiskas ir arī tādas kategorijas kā apģērbs, aksesuāri, balss tonis, mīmika un žesti, atrašanās vieta klasē.
Skola ir sabiedrības spogulis, skolotājs – nozīmīga šī spoguļa daļa. Tā ir profesija, kas visos laikos un visās zemēs ietekmējusi un ietekmē skolēnus. Skolotājs vienmēr ir „uz skatuves”, viņu vēro, skolēni pamana visu – gan jaunu tērpu, gan neizgludinātu vīli, nesakārtotus matus. Skolotājs audzina ne tikai ar savu vārdu un darbiem, bet arī ar izskatu. Īpaši mūsdienās skolotājam jādomā par savu tēlu, jo vairs nav noteikts, ka jāievēro vispārpieņemtas klišejas – kleita ar krādziņu vai atturīgs kostīmiņš.
Skolotājam savā darbā jābūt apveltītam ar didaktiskajām, komunikatīvajām, organizatoriskajām, akadēmiskajām kompetencēm. Jo skolotājs ir tā persona, kuram skolēni visbiežāk vēlas līdzināties.
…