Laikraksti bieži raksta par skolotājiem. Starp visbiežāk minētajiem ir gan dažādu atzinību izteikšana skolotājiem apaļu dzīves un darba jubileju kontekstā, gan skolotāju apgalvojums, ka viņiem patīk savs darbs, gan tas, cik svarīgi uzturēt pozitīvu attieksmi pret skolēniem. Tiek atzīmēts, ka lielākā daļa pedagogu savu darbu veic godprātīgi, ar vislielāko pienākuma apziņu, darba mīlestību, neatlaidību un izturību. Jaunie skolotāji, nonākot skolā, izrāda enerģiskumu, drosmi un vēlmi strauji virzīties pa karjeras kāpnēm. Tiek uzsvērta sabiedrības pozitīvā attieksme un pietāte pret skolotāju kā nākotnes sabiedrības veidotāju.
Tomēr, tiek minēts, ka ne vienmēr skolotājs pret skolēniem ir neitrāls un objektīvs. Skolotājs uzskata, ka ir lietderīgi likt vairākkārt atkārtot vienu un to pašu uzdevumu, lai tas tiktu apgūts. Skolotāji mēdz būt neprofesionāli, nepārzina jaunākās metodes un neprot darbā izmantot jaunākās informācijas tehnoloģijas. Sākotnēji mēdz izrādīt savu pārākumu, izsakot aizskarošas piezīmes vai samazinot zināšanu novērtējumu par sliktu uzvedību. Tiek ieteikts skolotājiem būt pozitīvākiem un biežāk uzslavēt labo, it īpaši tādēļ, ka skolēniem arī ģimenē šī pozitīvisma dažreiz pietrūkst.
Tiek minēts, ka mūsdienu skolotājam jābūt kompetentam-jāprot izmantot jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas, jāprot strādāt daudzkultūru klasē, gan klasē, kurā mācās bērni ar invaliditāti, viņam ir nepieciešama saskarsmes prasme, jābūt labam vadītājam. Mūsdienās skolotājiem jāatrod jauns ceļš, kā iegūt autoritāti skolēnu un sabiedrības acīs. [3;45]
1.Skolotāja vizuālais tēls
Bija laiks, kad skolotāja individualitātei kā nevēlamai parādībai tika pievērsta liela nozīme, lai to ierobežotu. Pēc šī ierobežojuma atcelšanas Latvija pedagoģiskā doma maz tikusi akcentēta uz skolotāja pozitīvā tēla veidošanu. Gluži pretēji-sabiedrībā iegājies teiciens- „Tu izskaties pēc skolotājas”- kā vizuālā tēla negatīvais vērtējums. Izglītības sistēmas salīdzinoši zemā prestiža cēloņi dažkārt meklējumi arī tās darbinieku neatbilstīgā imidža dēļ.…