Mūsdienu skola vairs nav un nedrīkst būt tā mierīgā, tradicionālā vide, kāda tā bijusi gadu simtiem. Mūsdienās informācijas apjoms pieaug nepieredzētā ātrumā, tehnoloģijas piedāvā vienkāršus, ātrus un lētus veidus, kā to vajadzīgajā brīdī atrast. Tādas straujās izmaiņas mūsdienu pasaulē, jauni atklājumi zinātnē, tehnoloģiju attīstība rada tik specīgu iespaidu, ka skola nevar palikt malā. Izmainījās arī bērni: viņi kļuvuši aktīvāki, runīgāki, straujāki. Lai spētu sagatavot jauno paaudzi dzīvei un sekmīgai darbībai mūsdienu un nākotnes sabiedrībā, skolai jāiet līdzi laika garam, jāpieņem jaunie izaicinājumi, jāizmanto jaunās iespējas un jākļūst par vietu, kurā mācās visi – gan skolēni, gan paši skolotāji.
Skolotājiem vienmēr bijusi īpaša vieta sabiedrības hierarhijā, jo viņu ricībā bija studiju gados iegūtās zināšanas un pieejami informācijas avoti. Skolotāja darbs bija un ir saistīts ar nepārtrauktu mācīšanos, spēju un vēlmi augt un attīstīties kopā ar katru jauno paaudzi, sabiedrību, laikmetu.
Vārdam skolotājs mēdz būt vairākas nozīmes. Ar to apzīmē cilvēku, kurš ieguvis atbilstošu izglītību un strādā skolā, mācot bērnus. Bet tikpat labi tas var būt cilvēks, kurš ar savu attieksmi, sirds un dzīvesgudrību atstāj paliekošas pēdas ne vien bērna vai jaunieša, bet arī jau pieaugušā cilvēka dzīvē un dvēselē. Ir gadījumi, kad vārdu Skolotājs raksta ar lielo burtu, un vislabāk būtu tad, ja lielākā daļa mūsu skolās strādājošo pedagogu būtu Skolotāji ar lielo burtu.
Referata autore uzskata, ka šī tēma par skolotāja vietu un lomu mūsdienu skolā un sabiedrībā ir ļoti svarīga un aktuāla. Kāds ir skolotājs mūsdienu skatījumā? Kādam tam jābūt? Ar ko vinš atšķiras no vakardienas skolotāja? …