-
Slaidu konspekti
Nr. | Chapter | Page. |
1. | BACKUPS – SASTRĒGUMS, DUBLĒJUMS | 3 |
1.1. | BUS FAILURE – KOPNES KĻŪDA | 3 |
1.2. | CABLE TOPOLOGIES – KOPNES TOPOLOĢIJA | 3 |
1.3. | BRIGES AND ROUTERS – TILTI UN MARŠRUTĒTĀJS | 3 |
1.4. | CONTENCION – STRĪDS | 4 |
1.5. | COLLISION – SADURŠANĀS | 4 |
1.6. | ETHERNET HUB CROSSOVER CIRCUIT – TĪKLA CENTRMEZGLA KRUSTMIJAS ĶĒDE | 4 |
1.7. | CARRIER SENSE MULTIPLE ACCESS | 4 |
1.8. | DHCP – DYNAMIC HOST CONFIGURATION PROTOCOL | 4 |
1.9. | DNS NAME RESOLUTION | 5 |
1.10. | HUBS AND SWITCHES - CENTRMEZGLS UN SLĒDŽI | 5 |
1.11. | IP FRAGMENTATION | 5 |
1.12. | NETWORK ADDRESS TRANSLATION – TĪKLA ADRESE TRANSLĀCIJA | 5 |
1.13. | NIC INSTALATION - NETWORK INTERFACE CARD - TĪKLA SASKARNES KARTE | 6 |
1.14. | RING TOPOLOGY FAILUR | 6 |
1.15. | RING TOPOLOGY | 6 |
1.16. | STAR TOPOLOGY | 6 |
1.17. | SUBNET MASKING | 6 |
1.18. | TCP CONNECTION ESTABLISHMENT | 7 |
1.19. | THIN ETHERNET | 7 |
1.20. | TOKEN PASSING | 7 |
1.21. | TOKEN RING NETWORK - MARĶIERGREDZENS | 7 |
1.22. | WIRELESS LANS - BEZVADU LOKĀLAIS TĪKLS | 7 |
1.23. | DATA ENCAPSULATION | 7 |
Backups – sastrēgums, dublējums
Datori tīklā parasti var uzkrāt liela apjoma datus. Samazinot datu apjomu, tos var atgriezt (apskatīt) atpakaļ katru dienu, tīkla administrators palaiž speciālu dublējuma (backup) darbus, kurus sauc par diferencētiem (atšķirīgiem) un inkrementāliem (incrementals). Šie darbi dublē tikai datus, kas maina tikai iepriekšējos dublējuma darbus, kuri likvidē identiskās kopijas no tiem pašiem failiem, kuri ir vidējās atmiņas krātuvē. Inkrementālie un diferenciālie darbi lieto filtru, kas ir balstīts uz atribūtiem pie katra faila, kuru sauc par arhīva bitu. Pilns dublējuma darbs pārliek arhīva bitus uz visiem kopētajiem failiem dublējuma vidē. Lietotāja darbs ar kompjūteru pārveido faila (set) arhīva bitā. Kad diferenciālais dublikāta darbs tiek palaists, tas nokopē tikai failus ar arhīva bitiem uz vidējo atmiņu krātuvi. Incremental darbs arī pārliek arhīva bitus kā tekošos, katrs veiksmīgs incremental sastāv tikai no pārveidotiem failiem kopš pēdējā incremental. Diferenciālais darbs nesastāv no arhīva bitiem, tātad katrs veiksmīgs differential sastāv no visiem failiem, kuri ir bijuši pārveidoti kopš pēdējā pilnā dublējuma. Incremental darbs lieto vismazāko apjomu no atmiņas laukuma, bet ir pats sarežģītākais atjaunošanā. Veicot pilnīgu datora incremental dublējuma atjaunošanu, tev ir jāatjauno pēdējais dublējums, plus katram incremental ir jāizveido pilns dublējums. Diferenciālie darbi izmanto vairāk telpas, bet ir vieglāk atjaunojami. Veicot pilnīgu datora dublējuma atjaunošanu ar diferenciālu, tu esi atjaunojis pēdējo pilno dublējumu un pašu jaunāko diferenciālu. …
Datu iekapsulēšana ir process, ar kuru rada ziņu kā pielietojuma palaišanu uz datoru ceļo lejā cauri OSI (atvērto sistēmu arhitektūra) uzziņu modeļa slānim. Transporta protokola slānis piesaista rindas no informācijas laukuma, kuras sauc par galveni, uz ziņu un iet lejā uz tīkla slāni. Šie laukumi ietver informāciju, ko datori tīklā izmanto, lai uzzinātu kur tīkli aiziet. Tīkla protokola slānis saņem oriģinālo ziņu un galvenais transporta protokola slānis iekapsulē tos un pievieno tos savam galveni. Transporta galvenes un ziņa, kura kļūst par vērtumu tīkla protokola slānī. Tīkla slānis tad šķērso visu konstrukciju lejā uz datu posmu protokola slāni, Pakete tagad ir gatava transmisijai cauri tīklam.
- Cikla operatori
- Sistēmu teorijas metodes
- Slaidu konspekti
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Cikla operatori
Research Papers for university7
-
Sistēmu teorijas metodes
Research Papers for university22
-
Projektori
Research Papers for university6
-
Darba vadīšanas sistēma AS "XXX" elektronikas iecirknī
Research Papers for university6
-
Interneta telefonija
Research Papers for university5