1. Vēsturiskā izcelsme.
Slāpekļa latīniskā nosaukuma nitrogenium burtiskais tulkojums ir “salpetri radošais”.
2. Atrašanās dabā.
Liela daļa slāpekļa dabā atrodas brīvā veidā. Brīvs slāpeklis ir viena no galvenajām gaisa sastāvdaļām. Gaisā ir 78,09 % (pēc tilpuma) slāpekļa. Slāpekļa neorganiskie savienojumi dabā nav sastopami lielos daudzumos; izņēmums ir nātrija nitrāts ( nātrija salpetris) NaNO3 , kas veido milzīgus slāņus Klusā okeāna piekrastē Čīlē. Augsne satur niecīgu daudzumu slāpekļa, galvenokārt slāpekļskābes sāļu veidā, kā arī trūdvielās. Taču komplicētu organisko savienojumu- olbaltumvielu veidā slāpeklis ietilpst visu dzīvo organismu sastāvā. Pārvērtības, kurām pakļautas olbaltumvielas augu un dzīvnieku šūnās, ir visu dzīvības procesu pamats. Bez olbaltumvielas nav dzīvības, un, tā kā slāpeklis ir olbaltumvielu pamatsastāvdaļa, saprotams, cik liela nozīme šim elementam ir dzīvajā dabā.
Kopējais slāpekļa saturs Zemes garozā (ieskaitot hidrosfēru un atmosfēru) ir 0,04 % (pēc masas).
Atrašanās periodiskajā sistēmā: slāpeklis atrodas periodiskās sistēmas piektās grupas galvenajā apakšgrupā, otrajā periodā.
Slāpekļa iegūšana no gaisa pamatojoties galvenokārt uz slāpekļa atdalīšanu no skābekļa. Rūpniecībā slāpekli iegūst, destilējot šķidru gaisu. Slāpeklis iztvaiko vispirms, jo slāpeklim viršanas temperatūra ir –195,80C, bet skābeklim –1830C.
Laboratorijā parasti lieto slāpekli, kurš atrodas balonos zem paaugstināta spiediena vai Djuāra traukos.…
