IEVADS
Valodas liktenis nevar atstāt vienaldzīgu neviena valodnieku. Acīmredzami, valoda būtiski izmainās tieši mūsu paaudzes laikā. Priecāties par to, vai bēdāties? Cīnīties ar izmaiņām vai pieņemt tās?
Desmit-divdesmit gadus - niecīgs laiks valodas attīstībai, bet vēsturē notiek tādi periodi, kad valodas izmaiņu ātrums ievērojami palielinās. Tā, mūsu valodas stāvoklis septiņdesmitajos un deviņdesmitajos gados var kalpot par šā fakta brīnišķīgu apstiprinājumu. Izmaiņas skāra arī pašu valodu, un pirmkārt tās lietošanas nosacījumus. Septiņdesmito gadu cilvēka saskarsme ar deviņdesmito gadu cilvēku varētu pilnīgi noslēgties ar komunikatīvu iebrukumu vienkāršu nesaprašanos un, iespējams, valodas nesavienojamības dēļ. Apstiprinājumam pietiek norādīt īpaši manāmas, kaut arī ne pašas interesantākās izmaiņas: jaunu vārdu (tai skaitā aizguvumu) milzīga daudzuma paradīšanās un tāpat dažu vārdu un nozīmju izzušana, tas ir latviešu leksikona izmaiņas.
Acīmredzami, ka arī pašas valodas izmaiņas, un to ātrums šajā gadījumā izsaukts nevis dēļ iekšējiem cēloņiem, bet gan ārējiem, un tieši - sociālās izmaiņas tautas sabiedriskajā dzīvē.
Divdesmitais gadsimts izrādījās ārkārtīgi interesants ne tikai vēsturniekiem, bet arī lingvistiem. Padomju laikmetā valoda bija birokratizēta un iespiesta cenzūras un pašcenzūras rāmjos un pie tam vēl kalpoja kā manipulēšanas instruments cilvēku apziņu un smadzeņu skalošanai. Bet pēcpadomju laikā viss kaut kā reizē kļuva absolūti negramatiski, nekādu likumu vai normu, tā kā pašā laikā runāt par valodas sabrukumu.
Padomju laikā radās interesanta, bet nekādi ne unikāla situācija, kuru lingvistikā dēvē par diglossiju (gr. divvalodība), tas ir divu valodu vai vienas valodas divu formu līdzāspastāvēšana, kas pastāv dažādās lietošanas sfērās. Te var runāt gan par latviešu un krievu valodas lietošanu vienā valstī ilgāku laiku, bet arī par to, ka blakus ikdienišķai valodai radās (vai tika radīta) vēl viens tās paveids. To dēvē dažādi: par padomju valodu, par koka valodu (no franču - langue de bois; salīdz. ar koka rubli). Diglossija pastāvēja arī agrāk. Tā, Senajā Krievijā līdzpastāvēja krievu sarunvaloda un literāra baznīcas slāvu valoda. Diglossija arī ir raksturīga dažām reliģiozām sabiedrībām, kur «augsta» reliģioza valoda kalpo kā reliģioza, rituāla un tamlīdzīga saskarsme.
…
