Ievads
Mūsdienu sabiedrība vairāk nekā jebkad agrāk ir pielāgojusies jauniešu dzīves uztverei, bet skolēnu un studentu slengs- izguvumi, ņemot vērā ātrumu, kādā tas mainās, vecākiem cilvēkiem var šķist mīkla. Jauniešu slengs savā ziņā no savas vides izslēdz tos, kuri to nesaprot.
Mūsdienās, ja mēs izdzirdam kādu interesantu, jaunu un neliterāru vārdu, mēs par to nebrīnāmies, jo 21. gadsimtā slengam, mūsuprāt, ir liela loma mūsdienu sabiedrības valodas pielietojumā. Mēs dzīvojam laikā, kad viss attīstās- gan modernās tehnoloģijas, gan valstis un tam visam līdzi attīstās arī valoda.
Valodai ir tā īpatnība, ka tā pieņem jauninājumus, papildinājumus un līdz ar to valoda bagātinās. Mums latviešiem ir ļoti skaista valoda, bet bieži dažādās ikdienas situācijās mēs esam dzirdējušas, ka mūsu valoda nav no tām bagātākajām, un mēs sākam aizgūt no citām valodām dažādus vārdus, un tieši tādā veidā mūsu valodā ienāk arī slengs.
Kā to uztver mūsdienu sabiedrība? Kā mēs šos aizguvumus pieņemam un vai lietojam savā valodā- tas ir labs jautājums. Vai patiešām nākotnē mūsu valodu arvien vairāk papildinās jauninājumi? Uz to atbildes var sniegt jaunieši, kuriem būs jātiek līdzi straujajām pārmaiņām. Vai slengs būs mūsdienu jaunieša izaicinājums vai ikdiena? Uz šiem jautājumiem mēs centīsimies rast atbildes savā darbā.
Hipotēze:
Slengs ir 21. gadsimta jaunieša ikdiena.
Darba uzdevumi:
1. Uzzināt, kā svešvārdu aizgūšana ietekmē dzimto latviešu valodu;
2. Noskaidrot, kas mūsdienās notiek ar literāro valodu;
3. Noskaidrot un izpētīt ar ko atšķiras cilvēki, kuri runā literārā valodā, un cilvēki, kas savā valodā lieto slengu;
4. Uzzināt vai profesija ietekmē slenga pielietojumu sadzīvē;
5. Noskaidrot vai Hansa Georga Gādamera filozofiskā doma: “Mēs saprotam valodu tik daudz, cik daudz mēs tajā dzīvojam” atbilst īstenībai.
…
