Latvijas kalnu modelis ir izveidots tā, lai varētu apmierināt jebkura tipa cilvēkus, kas ir ieinteresēti pavadīt laiku tajos. Tie sastāv no pakalpojumiem, kas ietver gan pasīvas, gan aktīvas darbības. Pie aktīvajiem pakalpojumiem pieder kalnu slēpošanas un snovošanas trases, kas ir izveidotas tā, lai apmierinātu gan profesionālus sportistus, gan amatierus un iesācējus. Pasīvās aktivitātes ietver visus pakalpojumus, kas saistīti ar pasīvo atpūtu – kafejnīcas, naktsmītnes, bāri, bezvada internets. Papildonāšās preces slēpošanai, ko piedāvā kalnu uzņēmumi ir ekipējuma noma, remonts un pacēlāji. (Mike Weed, 2004, lpp. 198) Dažādos kalnos pēc to kapitāla ir atšķirības šo pakalpojumu kvalitātē un daudzveidībā, kas ietekmē konkrētā kalna izvēli.
Atrašanās vieta ir svarīgākais faktors, kas ietekmē patērētāju izvēli, jo tā ir pirmā informācija, ko cilvēks iegūst par katru kalna kūrortu. Tālākā izvēle notiek pēc patērētāja dzīvesvietas un attāluma līdz kalnam. Slēpotājs balstīs savu izvēli uz to, cik tālu ir jābrauc, cik daudz laika un naudas ir jāpatērē, lai nokļūtu uz kalnu. Tātad izvēli ietekmē gan naudas, gan laika faktors. Līdz ar to var nonākt pie secinājuma, ka cilvēki brauks uz sev tuvāk esošajiem kalniem. Pirmkārt, cilvēki, kas dzīvo blakus kalniem, izvēlēsies sava rajona kūrortus, bet tikai izņēmumu gadījumos brauks uz citiem. Piemēram, cilvēki, kas dzīvo Cēsīs pārsvarā vienmēr apmierināsies ar Žagarkalnu, bet cilvēki kas dzīvo, piemēram, Kaķīškalna tuvumā, kas nav tik prestižs kūrorts, aizbrauks arī uz populārākiem un lielākiem kalniem, lai gan pamatā apmeklēs sev tuvāko kalnu. Studentu kalnu izvēle ir ierobežotāka viņu finansiālā stāvokļa dēļ, jo lielākā daļa nestrādā, tapēc, ka pamatdaļu laika velta studijām. …