Šīs bija vienas no lielākajām dolomīta lauztuvēm visā Latvijā. Dolomīts bija vienīgais derīgais izraktenis Slokā. Tas tika izmantots plaši būvniecībā. Dolomītu dedzināja 1000ºc un tad to veldzēja, lai iegūtu dedzinātos pelēkos jeb dolomīta kaļķus. Tautā šie kaļķi tika saukti par mūra kaļķiem, kurus ieguva viegli ar lauku cepli. Kaļķu ceplis atvērās 1893. gadā.
Akmeņlauztuvēs ieguva arī izejvielu romancementa ražošanai. Sloka bija viena no tām, kas piegādāja izejvielas romancementa fabrikai Rīgā. Akmeņlauztuves bija pilsētas īpašums, pilsētas valde tajās ieguldīja lielu darbu un līdzekļus, lai akmeņlauztuvēm būtu labi pievadceļi. Tās deva labu peļņu pilsētai. Katru gadu lauztuvju pievadceļi bija jāremontē, lai varētu normāli nopelnīt. Slokas akmeņlauztuves piegādāja akmeņus valstij ceļu būvju vajadzībām. Romanakmeņus piegādāja Rīgas cementfabrikai un Slokas cementfabrikai, kura atradās netālu no akmeņlauztuvēm
…