Tabakas jeb nikotīna atkarība ir ļoti plaši izplatīta visā pasaulē. Nav nozīmes, kas tiek smēķēts - cigaretes, cigāri, pīpe - nikotīnu satur visi šie izstrādājumi. Nikotīna atkarību izraisošie faktori ir tādi paši, kā narkotiskām vielām, piemēram, heroīnam un kokaīnam. Ir noskaidrots, ka nikotīns rada tikpat spēcīgu atkarību kā heroīns, alkohols un marihuāna.
Daži šokējoši fakti:
• pasaulē 1,1 miljards cilvēku smēķē (no tiem 200 miljoni ir sievietes)
• tabakas lietošanas dēļ katru dienu pasaulē mirst 10 000 cilvēku, gada laikā smēķēšanas dēļ mirst 3,5 miljonu cilvēku.
• Zinātnieki domā, ka ap 2020. gadu smēķēšana kļūs par galveno mirstības un invaliditātes cēloni, kas ik gadus nogalinās vairāk nekā 10 miljonu cilvēku.
Kā redzam smēķēšana ir nopietns drauds veselībai. Tā atstāj nenovēršamu nelabvēlīgu efektu uz gandrīz visu organismu. Smēķētājiem daudz biežāk novēro sirds - asinsvadu sistēmas un plaušu slimības. Viņiem mūža ilgums ir ievērojami īsāks salīdzinot ar nesmēķētājiem.
Uzsākot smēķēt, nelielais nikotīna daudzums, kas nonāk asinīs, it kā izraisa patīkamas sajūtas, paaugstina darba prieku, uzmundrina, nomāc apetīti. Taču to novēro tikai smēķēšanas sākuma stadijā. Drīz vien pie “uzmundrinošā” efekta pierod un nevar vairs bez tā iztikt. Izveidojas fiziska atkarība no nikotīna. Nereti nepieciešams izsmēķēt ar vien vairāk, lai iegūtu cerēto efektu, dažreiz šo efektu negūst, bet tāpēc nepārtrauc smēķēšanu.
Ievelkot cigaretes dūmus, daudzi cilvēki patiesībā nemaz nedomā par to, kāds ļaunums tiek nodarīts veselībai. Nikotīns ir spēcīga inde. Tas caur gļotādu uzsūcas asinīs un ar asinsrites palīdzību nonāk visos orgānos. Šīs toksiskās vielas postoši darbojas uz organismu, arī uz centrālo nervu sistēmu. Tieši smadzenēs ir konstatēta visaugstākā nikotīna koncentrācija. Tur tas uzkrājas, tādejādi kaitīgā ietekme turpinās arī pēc smēķēšanas.
Kā jau minēts smēķēšana atstāj kaitīgu efektu uz sirds un asinsvadu sistēmu. Nikotīna darbības rezultātā sašaurinās asinsvadi, kas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos un sirdsdarbības paātrināšanos. Tas pasliktina sirds muskuļa apgādi ar skābekli un var izraisīt stenokardijas lēkmes. Ilgstošas smēķēšanas gadījumā cieš asinsvadi arī citos orgānos, jo nikotīna ietekmē tie kļūst sklerotiski, sašaurinās un pat nosprostojas. Tādejādi pasliktinās audu asinsapgāde.
Noteikti jāatceras smēķēšanas kaitīgā ietekme arī uz elpošanas orgāniem. Tabakas dūmi satur apmēram 40 vēzi izraisošas vielas. Tas ir iemesls, kāpēc smēķētāji bieži slimo ar plaušu vēzi.
Smēķētāju līdzcilvēki to pamana pēc vairākām pazīmēm. Viņa balss kļūst rupjāka, elpa nepatīkami dvako. Zobi ir dzeltenīgi un vairs nemirdz. Bez tam ilgstošiem smēķētājiem arī roku pirksti un nagi kļūst iedzelteni. Šīs iezīmes nebūt nav pārspīlētas un bieži vien atstāj nepatīkamu iespaidu par cilvēku.
Īpaši kaitīga ir pasīvā smēķēšana. Daudz vairāk kaitīgo vielu satur tie dūmi, kas rodas tad, kad cigarete netiek lietota, piemēram, aizdedzināta un nolika, lai vienkārši izdeg. Šie dūmi ir ļoti bīstami apkārtējo veselībai. Cilvēki pret savu gribu ir spiesti elpot kaitīgās vielas. Pasīvajiem smēķētājiem, īpaši bērniem, bieži attīstās bronhiālā astma vai citas elpceļu slimības, vidusauss iekaisumi, kas var pasliktināt dzirdi.
…
